Viss par populārākajām kriptovalūtām – notikumi, prognozes, kriptovalūtu kursi, treidings
Viss par populārākajām kriptovalūtām – notikumi, prognozes, kriptovalūtu kursi, treidings

Kas ir Bitcoin?

Bitcoin ir pīringa maksāšanas sistēma un finansu tehnoloģija, kas lauž iesīkstējošos priekšstatus par naudu un tās lomu sabiedrībā. Bitkoina entuazisti no visas pasaules tic, ka šī pīringa finansu sistēma kļūs par pasaulē atzītu ciparu tehnoloģijas ēras naudu. Bitkoinu neuztur kāda valsts vai centrālā banka, bet decentralizēts lietotāju tīkls. Bitkoins, tā radītais kods, tā lietotāju vidū tiek uzskatīts par svarīgāko izgudrojumu cilvēces vēsturē, to salīdzinot ar Interneta izgudrošanu.

Kas ir nauda? Nauda nav bartera attīstības produkts, kā uzskata daudzi vēsturnieki,  bet nauda patiesībā ir cilvēku savstarpējo parādsaistību sistēmas iegrāmatošanas produkts. Iesākumā ļaudis savus parādniekus un tos kuriem ir parādā,  paturēja prātā. Naudas izgudrošana ļāva paplašināt šo sistēmu, ļāva tajā piedalīties cilvēkiem kuri viens otram neuzticējās.

Tas, ka daudzi atzīmē, ka Bitkoinam nepiemīt iekšējas vērtības, tas ir tikai ciparu kods,  vēl neko nenozīmē. Bitkoinam ir ierobežota emisija – 21 mlj. Bitkoinu tiks emitēti līdz 2140.gadam. Šobrīd emitēts 18 mlj. Bitkoinu. Tas tiek uzturēts ar lietotāju decentralizēta tīkla palīdzību. To nevar iznīcināt, tad jāiznīcina, vai jāatslēdz visa interneta infrastruktūra.

Zelts netika izmantots kā nauda tā īpašas vērtības dēļ, tas ieguva vērtību tāpēc ka bija labi piemērots izmantošanai kā nauda. Tas labi kalpoja kā nauda, tieši savu fizisko īpašību dēļ. Katrs zelta stienis bija ekvivalents ierakstam vispārējā “grāmatvedības sarakstā”, kas uzskaita parādus.

Kas ir vērtība? Vērtība ir tieši ieraksts šajā universālajā “grāmatvedības sarakstā”. Tas ir bagātības fiziskais simbols un varas simbols. Tikko mums jāsāk uzticēties bankām, valdībām, vērtība kļūst apdraudēta. Bankas var slēgt kontus, valdības var emitēt papildus papīra naudu, un mūsu rīcībā esošās naudas daudzums strauji kļūs nevērtīgs.

Bitkoins – tā ir vienkāršota šāda “grāmatvedības saraksta” versija. Visiem pieejams reģistrs, kur katrs var vienkārši izsekot savus un svešus parādus.

Bitkoins ir naudas evolūcijas nākamais solis. Bitkoina īpašnieks precīzi zin, kādi aktīvi ir viņa rīcībā, neatkarīgi no atrašanās vietas. Bitkoinus var pirkt, pārdot un jebkurš, kuram pieejams interneta savienojums. Tas nav zelts, kura pārvadāšana čemodānos no vienas vietas uz otru var sagādāt problēmas. Naudas pārvedumi šobrīd pasaulē prasa 3-4 dienas, un transakcijas komisija svārstās ap 1-2%. Tas pats attiecas uz darbībām ar kredīkartēm VISA, MASTERCARD.

Bitkoina pārskaitījums izpildās 10 minūšu laikā, pie normālas tīkla noslodzes, un tu vari brīvi rīkoties ar savu naudu jebkurā pasaules malā, tev nav jāgaida bankas apstiprinājums, papildus jautājumi kas, ko, kā, kāpēc tik daudz.

Mūsdienu valūtu problēma ir tā, ka lai finansu sistēma strādātu, nepieciešams sasniegt savstarpējas uzticības līmeni starp iesaistītajām pusēm. Nepieciešams uzticēties centrālajai bankai  un ticēt ka tā nepieļaus valūtas devalvāciju. Tomēr finanšu pasaule ir pilna ar piemēriem, kad šī uzticība tiek ļaunprātīgi izmantota, un to Latvijas iedzīvotāji parasti izbauda uz savas ādas – un parasti visi kopā maksājot svešus rēķinus. Spilgts piemērs 2008./2009.gada finansu krīze Latvijā, kuru izraisīja amerikāņu kompānijas Lehmans Brothers bankrots un vietējo skandināvu banku uzpūstais nekustamā īpašuma burbulis.

Bitkoins nav panaceja mūsdienu pasaules problēmu atrisināšanai, tomēr tas ir mēģinājums uzlabot mūsu izpratni par naudu, modernizēt to, padarīt tās lietošanu vieglāku un galvenais – tas atņem varu pasaules finanšu oligarhijai, kuras izpratne par parastā “mazā cilvēka” lomu pasaules vēsturē līdzinās vergturu un vergu attiecībām.

Kapitālismam šobrīd ir gan morālā, gan finansiālā krīze, un izeja no tās nebūt vēl nav redzama. Vai tas būs Bitkoina nopelns, ka šāda izeja tiks meklēta, to rādīs laiks.

Bitcoin  īpatnības, ar ko tas atšķiras no citiem elektronisko un papīra naudas veidiem:

Decentralizācija un pieejamība.

Bitcoin tīkls ir visu klientu programmu (maku) un izkliedētās datu bāzes “blockchain” kombinācija ( blokķēde, bloku ķēde ), kas tiek glabāta katrā Bitcoin tīkla datorā, kurā ir instalēts pilns Bitcoin core. Blokķēde ir pilnībā atvērta, lai būtu iespējams apskatīt visas sistēmas operācijas. Izveidot savienojumu ar šo reģistru iespējams, izmantojot savu maku vai tīmekļa saskarni no jebkuras vietas pasaulē, bez paroles un jebkādas citas autorizācijas.
Pilnīga maksājumu pārredzamība. Jebkura maksājuma vēsturi var (teorētiski) izsekot līdz brīdim, kad tika radīta Bitcoin monēta, un maksājumu vēsture nekad netiks izdzēsta no datu bāzes ( blokķēdes ). Zinot tikai Bitcoin adresi, varat jebkurā laikā uzzināt visas šīs adreses saņemtās vai nosūtītās transakcijas.
Brīva līdzdalības pakāpes izvēle. Varat instalēt Bitcoin Core klientu, kurš glabā visu transakciju vēsturi. Ja nav nepieciešams autonomais darbs un blokķēdes analīze, varat instalēt vienu no vieglajiem vai mobilajiem makiem, kas prasa ievērojami mazāk resursu. Ja jūs grasāties tikai apmaksāt nelielus pirkumus  vai vienkārši izmēģināt tehnoloģiju – pietiek ar mobilo vai tiešsaistes maku. Maksimālajai drošībai ir aparatūras maki ar papildu aizsardzības pakāpēm.

Tīkla kontroles neesamība.

Tā kā blokķēde ir starp datoriem sadalīta datu bāze, kas izveidota uz vienlīdzīgu mezglu pamata, Bitcoin tīklam nav kontroles centra, kas  var sasaldēt kādu kontu, mainīt kases vienību skaitu sistēmā, bloķēt vai atcelt maksājumu. Ir nelielas komisijas, kuru apmērs praksē ir gandrīz nemanāms un nav atkarīgs no pārskaitījuma summas. Darījumi sistēmā ir neatgriezeniski tāpat kā operācijas ar skaidru naudu.

Anonīmo norēķinu iespēja.

Bitcoin sniedz ērtu un, ja nepieciešams,anonīms norēķinu līdzeklis, adrese – konta numurs sistēmā – nav saistīts ar tā īpašnieku, un tā atvēršanai nav nepieciešami nekādi dokumenti. Tā ir aptuveni 34 rakstzīmju virkne no cipariem un latīņu alfabēta burtiem dažādos burtos. Tā izskatās, piemēram mūsu ziedojumu adrese, – 1AxEim8S4YtbdZLfUJsPfFDPiwUEsCf8o3. To var pārveidot par QR kodu un tādā veidā Bitcoin adrese ir viegli saprotama mobilajām ierīcēm.

Balva par Bitcoin decentralizētā tīkla atbalstu.

Jaunos bitkoinus saņem tie, kuri veic skaitļošanas operācijas, kas nodrošina transakciju nodošanu. Aprēķini ieguva nosaukumu “mainings”, no angļu vārda “mining” – derīgo izrakteņu ieguve. Tos, kuri nodarbojas ar šiem aprēķiniem, sauc par “maineriem”. Viņu uzdevums ir ierakstīt vienā blokā visas transakcijas, kas notikušas tiešsaistē kopš iepriekšējā bloka (vidēji 10minūtēm), un “aizzīmogot” to ar sarežģītu kriptogrāfisku parakstu. Nākamais bloks tiek aprēķināts, pamatojoties uz iepriekšējā parakstītāja parakstu, kas garantē transakciju neatgriezeniskumu, kā arī novērš nokļūšanu “viltotu” naudas zīmju sistēmā. Bloki tiek savienoti savā starpā, veidojot ķēdi – blokķēdi.

Kriptogrāfiska aizsardzība.

Ar katru jaunu bloku aug skaitļošanas jauda, kas nepieciešama, lai aprēķinātu visu blokķēdi no nulles, un jo garāka ķēde, jo grūtāk ir uzlauzt tīklu. Šobrīd Bitcoin ir decentralizēts skaitļošanas tīkls, kura ražīgums vairāk nekā 8 reizes (pēc SHA-256 aprēķina ātruma) pārsniedz visu superdatoru kopējo skaitļošanas jaudu pasaulē. Lai gūtukontroli pār šo tīklu, ir vajadzīgi milzīgi resursi un izdevumi simtiem miljonu dolāru apmērā. Bitcoin tīkls šobrīd patērē tādu pašu enerģijas daudzumu kā tāda Eiropas valsts kā Šveice.

Ilgtermiņā tieši ekosistēmas lielums, lietojamība un izplatība nodrošina kriptovalūtas pieprasījumu un līdz ar to arī tās cenas pieaugumu vai tieši pretēji, – tās kritumu. Savu lomu spēlē arī kriptovalūtas mērogošanas iespējas jeb spēja pielāgoties straujam transakciju skaita pieaugumam un nodu, kuras apstrādā transakcijas, caurlaidības spējai. Šobrīd šie rādītāji vislabākie ir tieši Bitcoin, kuram kopš 2017.gada  attīstās mērogošanas risinājumu otrā kārta – Lightning Network.

Īsi video angļu un krievu valodā:

Jimmy Song: Bitcoin as Money – 29/01/18

Bitcoin Core – Обзор кошелька | Больше, чем Биткоин кошелек

Tehnoloģija

Banku sistēmā katram no mums ir savs konta numurs, lai mēs varētu no tā aizsūtīt naudu vai arī saņemt to. Bankas konta numurs katram ir unikāls, tāda konta numura nav nevienam. Bankas ir centralizētas sistēmas un kamēr tās strādā klienta labā – viss ir labi. Bet kas notiks, ja Banka liegs Jums piekļuvi savai naudai? Vai precīzāk – bankā glabāta nauda patiesībā nekad nav Jūsu nauda. Decentralizētā sistēmā, kā Bitcoin tīklā, nekas tāds nevar notikt – centralizēta servisa, kas operē ar kontiem, – nav. Neviens neko nevar Jums atņemt, vai bloķēt. Vēlreiz un lēnām – n e v i e n s.

Bitkoins fiziski nekur nav ieraugāms, ir tikai bitkoinu transakciju ieraksti.

Pirmkārt, bitkoini fiziski neeksistē. Tas ir jocīgi, bet tas ir fakts. Tie nav atrodami pat datora cietajā diskā. Mēs sakām, ka kādam pieder bitkoini, bet, ja paskatāties uz konkrētu bitkoina adresi, tajā netiks glabātas digitālās monētas tādā veidā, kā glabājas, piemēram, dolāri, mārciņas vai rubļi bankas kontos. Jūs nevarat norādīt uz kādu fizisku objektu vai pat elektronisku failu un teikt  – “tas ir Bitcoin”.

Tā vietā pastāv tikai ieraksti par darījumiem starp dažādām adresēm, kuru bilance vienā brīdī aug, citā brīdī atkal krīt. Katra transakcija, kura jebkad ir notikusi, tiek saglabāta lielā uzskaites grāmatā, ko sauc par blokķēdi (blockchain). Piemēram, ja vēlaties uzzināt bilanci kādai no Bitcoin adresēm, jūs tur neko neredzēsiet. Bilance būs jāaprēķina, apskatot visas transakcijas, kas attiecas uz šo adresi un tiek glabātas blokķēdē.

Adreses un slepenās atslēgas.

Jebkurš lietotājs, kurš pievienojies bitcoin tīklam var uzģenerēt savu bitkoinadresi ( parasti tā ir rindiņa, kura sastāv no 34 burtiem un cipariem ) un atbilstošu atslēgu šai adresei ( parasti tā ir rindiņa, kura sastāv no 64 zīmēm ). Piemērs ( tukšs maciņš ) :

Bitcoin adrese: 16R5PtokaUnXXXjQe4Hg5jZrfW69fNpAtF

Privātā atslēga: 5JJ5rLKjyMnSxhauoa334cdZNCoVEw60LfMpfL8H1w9pyDoPMf4

Tikai privātās atslēgas īpašnieks var sūtīt bitkoinus no šīs adreses. Katrai bitkoina adresei atbilst tikai viena atslēga, kura piesaistīta adresei ar sarežģītiem matemātiskiem aprēķiniem. Jebkurš Bitkoina lietotājs var ģenerēt jebkura daudzuma adrešu, līdz ar to arī tikpat privāto atslēgu. Privātā atslēga vai seed ir skaitlis ar astoņdesmit nullēm un Bitcoin tīklā pieejamais adrešu daudzums ir līdzīgs atomu skaitam redzamajā visumā. Privātā atslēga parasti netiek attēlota kā skaitlis ar astoņdesmit cipariem, tā vietā izvēloties rindiņu no 64 zīmēm. Publiskā Bitcoin adrese tiek ģenerēta no privātās atslēgas ar elliptiskās kriptogrāfijas palīdzību un funkcijām SHA-256 un RIPEMID-160.

Transakcijas radīšana.

Jānis var nosūtīt naudu no savas adreses ar privātās atslēgas palīdzību, to nepaziņojot nevienam ( privātā atslēga jāsargā gluži kā parastās mājas, dzīvokļa vai mašīnas atslēgas ). Lai veiktu transakciju, Jānis sastāda maksājumu un paraksta to ar slēpto atslēgu. Pirms aizsūtīt transakciju tīklā, bitkoina-programma uz Jāņa datora apstrādā to ar vairākām matemātiskām formulām un ģenerē speciālu kodu – digitālo parakstu. Šis process var notikt pat ja Jāņa dators nav pieslēgts tīklā. Digitālais paraksts ir unikāls transakcijas un slēptās atslēgas kopumam. Jānis to nosūta tīklā kopā ar transakciju.

Kas tad ir Bitcoin transakcija?

Jānis nosūta Annai bitkoinus. Šī darbība ir transakcija, kurā ietverti trīs dažādi datu tipi:

Ieeja (Input) — ieraksts par to, no kuras bitkoinas adreses tika pārskaitīti bitkoini Jānim (pieņemsim, ka viņš tos saņēma no Pētera);

Summa (Amount) – ir bitkoinu skaits, ko Jānis pārsūta Annai.

Izeja (Output) – ir Annas bitkoina adrese.

Kā notiek bitkoinu pārsūtīšana?

Lai pārsūtītu bitkonus kādam, ir nepieciešamas divas lietas: Bitcoin adrese un privātā atslēga. Nav vērts salīdzināt bitkoinu ar bankas kontu – starp tiem nav gandrīz nekā kopīga. It īpaši, lai atvērtu bitkoina adresi, nav nepieciešams aizpildīt papīru kaudzi un sniegt jebkādus jūsu identificējošus dokumentus bankai un tad gaidīt dienām ilgi – atvērs vai neatvērs Jums bankas kontu. Adreses faktiski tiek veidotas nejauši, un tās ir nejauša burtu un skaitļu secība. Privātā atslēga arī ir burtu un ciparu secība, bet atšķirībā no jūsu publiskās bitkoina adreses, privātā atslēga glabājas pie Jums noslēpumā.

Savu bitkoina adresi var uzskatīt par caurspīdīgu depozīta seifu. Ikviens interesents var tajā ieskatīties, paskatīties, kas iekšā, bet atvērt un paņemt seifa saturu var tikai tas, kuram ir privātā atslēga.

Nu vai grafiski, piemēram, – tā izskatās bitkoinu kustība starp Bobu un Alisi. Bobs un Alise tiek bieži pieminēti dažādās grāmatās par Bitcoin un šķiet pēc transakcijās pārvietoto bitkoinu apjoma ir visbagātākie cilvēki pasaulē 🙂

Transakcijas pārbaude.

Datori, kuri saņēmuši Jāņa digitālo parakstu, nevar atkodēt Jāņa slēpto atslēgu, bet pēc Jāņa digitālā paraksta un bitkoina adreses var pārbaudīt, ka digitālais paraksts radīts ar slēpto atslēgu, kas atbilst bitkoina adresei. Tādā veidā kriptogrāfiskā operācija tiek izpildīta abās transakcijas pusēs – radot digitālo parakstu un to pārbaudot.

Visi bitkoina tīkla datori pārbauda visas transakcijas, jo nav nekādas centrālās organizācijas, kura to darītu. To dara visi bitkoina tīklā iesaistītie datori. Pārliecinājušies, ka Jānim tiešām ir pareizā slēptā atslēga, datori pārbauda, vai Jāņa bitkoina adresē ir bitkoinu daudzums, kuru viņš grib nosūtīt. lai to izdarītu, datori skanē visas iepriekšējās bitkoina transakcijas, kur figurē Jāņa norādītā Bitcoin adrese. Ja tas apstiprinās, tiek apstiprināta Jāņa transakcija un bitkoini nonāk Jāņa norādītajā saņēmēja adresē.

Где хранятся Биткоины? | Биткоин Транзакции

Bloku radīšana un transakciju apstrāde ( angl. mining ).

Satoši saprata, ka, ja visi mezgli ierakstīs katru transakciju to saņemšanas brīdī, neapšaubāmi radīsies problēmas. Tā kā ziņas par katru transakciju sasniedz vienus mezglus ātrāk, bet citus vēlāk, tīklā var rasties strīdi par to cik kurā adresē glabājas bitkoinu. Lai atrisinātu tīkla mezglu sinhronizāciju, Satoši izdomāja viltīgu konkursu, kurā piedalās katrs tīkla mezgls. Mezgli, kuri piedalās konkursā, nesenās transakcijas savāc sarakstos, kurus sauc par blokiem. Pēc bloka radīšanas tīkla mezgls apstrādā to ar speciālu kriptogrāfisku heša funkciju SHA 256, kas ģenerē unikālu 64-zīmju lielumu.

Konkursa dalībnieki cenšas radīt bloku, kurai heša funkcija uzģenerēs lielumu ar noteiktu nuļļu daudzumu sākumā.

Ja būtu nepieciešams atrast hešu  ar piecām nullēm, tad sekojoši heši varētu uzvarēt konkursā:

000006d77563afal914846b010bd164f395bd34c2102e5e99e0cb9cf173cld77

000007ac6b77f49380ea90f3544a51ef0bfbfc8304816dlaab73daf77c2018319

iepriekš uzzināt, kurš bloks pēc heša funkcijas pielietošanas dos vajadzīgo rezultātu ar nepieciešamo nuļļu skaitu, nav iespējams.

SHA 256 un citas heša funkcijas vienmēr vieniem un tiem pašiem izejas datiem ģenerē vienu un to pašu rezultātu, tādēļ katrs konkursa dalībnieks pievieno bloka beigās savu brīvi izvēlētu skaitli. Kriptogrāfiskās heša funkcijas ir uzbūvētas tā, ka jebkura izejas datu izmaiņa ( pat vissīkākā ) noved pie visa rezultāta izmaiņas.

Ja tīkla mezgls pēc pirmās mēģinājuma reizes neiegūst rezultātu ar vajadzīgajām piecām nullēm, tas maina savu pievienoto skaitli un hešē to vēlreiz. Tā tas turpinās līdz brīdim, kad kādam no tīkla mezgliem izdosies iegūt rezultātu ar vajadzīgajām piecām nullēm. Tāda bloka atrašana ir veiksmes ziņā, bet mezglam, kurš spēj hešēt blokus ātrāk par konkurentiem ir lielākas iespējas. Nuļļu daudzums heša sākumā mainās atkarībā no intervāla starp blokiem. ja intervāls samazinās Bitkoina programmnodrošinājums koriģē konkursa noteikumus, lai iegūtu rezultātu būtu grūtāk. Ja intervāls starp blokiem kļūst lielāks par 10 minūtēm, sarežģītība samazinās.

Bloku ieraksts blokķēdē.

Sasniedzot vajadzīgo rezultātu tīkla mezgls nosūta bloku citiem tīkla mezgliem, lai tie pārliecinātos par uzdevuma atrisinājumu. Pēc pozitīva apstiprinājuma tīkla mezgli pievieno bloku-uzvarētāju ar tajā esošajām transakcijām savā blokķēdes kopijā. Šis bloks kļūst par oficiālu visu transakciju ierakstu pēc iepriekšējā bloka pievienošanas. Ja konkursa uzvarētāja blokā iztrūkst kādas transakcijas, kuras notikušas tīklā, tās tiek pievienotas nākamajam konkursa raundam. Kopā ar transakcijām un brīvo izvēlēto skaitli, katrs blokķēdē pievienotais bloks satur norādi uz iepriekšējo bloku un ziņas par bitkoina tīkla stāvokli.

Šāds kopsaucēja panākšanas veids par tīkla stāvokli risina tā saucamo “bizantiešu ģenerāļu problēmu”. Tas nodrošina tīkla funkcionēšanu, ja kādiem tīkla dalībniekiem nevar uzticēties. Blokķēdes salikšana no blokiem, katrs no kuriem tiek pieņemts no viena tīkla dalībnieka un domstarpību risināšana ar vairākuma principu, risina šo problēmu.

Bitkoina monētu radīšana vai “rakšana”.

Kāda jēga piedalīties konkursā? Pirmajos četros tīkla gados tīkla mezgls, kurš atrada bloku, kurš atbilda konkursa nosacījumiem saņēma balvu – 50 Bitkoinus. Lai saņemtu šo balvu, katrs konkursa dalībnieks transakciju blokā pievieno papildus transakciju, nosūtot jaunus bitkoinus uz savu adresi. Kad konkrētais bloks uzvar konkursā un tiek pievienots blokķēdei, jaunie bitkoini tiek nosūtīti uz blokā norādīto adresi. Ja tīkla mezgls nolems krāpties un “ierakstīs” sev vairāk monētu kā paredzēts balvā, bloku noraidīs pārējie tīkla mezgli, pat ja heš saturēs vajadzīgo nuļļu skaitu. Vienkārši un droši. Uz 2018.gada 25.janvāri  ir emitēti 16827325 BTC no vispār iespejamiem 21000000 BTC. Katru dienu šobrīd konkursa balvās tiek sadalīti 3600 BTC un emisija plānota līdz 2040.gadam. Satoši Nakamoto tīkla iesākumā iegūtie 1000000 BTC apgrozībā netiks laisti līdz 2020.gadam.

Bitkoina pirmais bloks un noslēpumainā ziņa transakcijas pielikumā.

Bitkoina pirmajam blokam, tāpat kā visiem nākamajiem, ir unikāls virsraksta hash, kas izskatās šādi:

000000000019d6689c085ae165831e934ff763ae46a2a6c172b3f1b60a8ce26f

Aplūkojot visus pārējos bloku virsrakstu hash, nekādas būtiskas atšķirības nav ieraugāmas, jo visa hešošana notiek pēc viena un tā paša algoritma, bet visas interesantās lietas ir paslēptas nedaudz dziļāk – transakcijas pielikumā. Ģenēzes bloks satur ziņu transakcijā, kas vēsta:

Laiks 3/ Janv/ 2009, Kanclers uz otrās banku glābšanas robežas (tulkojums no angļu valodas)

Daudzi ir pārliecināti, ka šī ziņa ir paša Satoši Nakomoto piezīme – vēstījums, kurā viņš mēģina nodot šādu informāciju:

  • “3/Janv/2009” – bitkoina pirmā bloka izveidošanas datums.
  • “Kanclers uz otrās banku glābšanas robežas” – norāde uz to, ka bitkoins tika izveidots globālās pasaules banku krīzes laikā

Kā zināms, pirmie bitkoini  tika nosūtīti uz adresi 1A1zP1eP5QGefi2DMPTfTL5SLmv7DivfNa. Domājams, ka tieši šī adrese piederēja pašam Satoši Nakamoto. Balvu 50 BTC apmērā nedrīkstēja tērēt, jo tā piederēja ģenēzes blokam, kas izteikts kodā.  Līdz pat šim laikam nav zināms, vai šī adrese pastāv un vai pašam Satoši nakamoto ir slēgta atslēga tai.  Pastāv teorija, ka bitkoina pirmais bloks tika izveidots tieši 3. janvārī, bet nākamās 6 dienas Satoši testēja savu kriptovalūtu un tikai 9. janvārī nodzēsa visus testa blokus, atgriežot ķēdes stāvokli ģenēzē.

Attēlā Satoši Nakamoto oriģinālā Bitcoin v.0.1. publikācija.

Kā strādā Bitcoin blokķēde?

Что такое ХЭШ функция? | Хеширование | Хранение паролей

Как работает TOR | TOR Network и TOR Browser

Что такое VPN и зачем он нужен? Какой VPN выбрать?

Bitcoin ( latv. Bitkoins ) paveicās parādīties pasaulē ideālā momentā, laikā kad pasaulē plosījās finansiālā krīze, kura atklāja esošās finansu un politiskās sistēmas trūkumus un veicināja diskusijas par nepieciešamību veikt pārmaiņas esošajā sabiedrības uzbūvē. Ja Latvijā šajā laikā notika dažu priviliģēto glābšana no 9 gramu svina izstrādājumiem un klusa nācijas galvenā resursa – cilvēku – emigrācija, ASV radās projekti Tea Party, Occupy Wall Street un WikiLeaks. Visi šie projekti bija ar dažādiem mērķiem, tomēr tos vienoja vēlēšanās atņemt varu priviliģētai un korumpētajai elitei.

Bitkoins piedāvāja vienu tehnoloģisku iespēju kā to izdarīt. Bitkoina potenciālu pierāda to atbalstītāju dažādība, kuri bija gatavi pamest savas profesijas, lai pievienotos Bitkoina atbalstītāju pulkam. Daudzi Silīcija ielejas uzņēmumu vadītāji veica ieguldījumus Bitkoinā 2014. un 2015.gadā, lai atņemtu tirgus daļu tādām maksājumu sistēmām kā PayPal, VISA un Western Union. Jau pašā Bitkoina attīstības sakumā izkristalizējās Bitkoina kā universālās naudas priekšrocības, – Bitkoinus nevajadzēja mainīt uz katras robežas, maksājumos nebija jānorāda savus personīgos datus, nebija iespējams manipulēt ar Bitkoina emisijas datiem ( drukāt naudu neierobežotos daudzumos ), starptautiskie naudas pārvedumi praktiski bez komisijas, mikromaksājumi un iespējas nabadzīgo valstu iedzīvotājiem piedalīties finanšu tirgos.

Bitkoinu par vērtību padara cilvēki, kuri to popularizē, cilvēki kuri riskē un kārtējo reizi paceļ  zināšanu horizontu. Satoši Nakamoto, kurš radīja Bitkoina kodu no sabiedrības uzmanības apvāršņa pazuda 2011.gadā, atstāja programmatūru ar atvērto kodu, kuru citi lietotāji varēja brīvi lietot un uzlabot. Jau 2015.gadā tas saturēja tikai 15% no sākotnējā Satoši Nakamoto koda.

Daži no Bitkoina sākotnējiem entuazistiem kļuva pasakaini bagāti, daži nokļuva cietumā. Bitkoins patstāvīgi atrodas uz kraha robežas, jo šajā attīstības stadijā atkarīgs no dažādu valstu regulatoriem. Tas arvien kā kaķis krīt uz kājām, uzrādot savā sākotnējā posmā vērtības 10 reižu pieaugumu gadā, un šobrīd 5 reižu pieaugumu gadā, faktiski ierakstoties Fibonači sekvences parametros. Mēs pastāstīsim Bitkoina īsu attīstības vēsturi un pieminēsim svarīgākās figūras, kuras veicināja tā attīstību, tādejādi kliedējot mītus par Bitkoina kriminālo dabu.

Bitkoina vēsture – nozīmīgākie datumi un skaitļi. 

2008.gada augusts.

Satoši Nakamoto uzraksta vēstuli Adamam Bekam ( attēlā ), lai tas dod slēdzienu par kaut-ko, ko viņš nosaucis par Bitcoin. Vēstulei pievienotais pdf fails atklāj, ka Satoši Nakamoto ir lieliski informēts par agrāk veiktajiem mēģinājumiem radīt autonomu ciparu naudu. Adams Beks šobrīd ir kompānijas Blockstream vadītājs.

2009.gada 3.janvāris.

2009.gada 3.janvārī Satoši Nakamoto palaida bitkoina galveno tīklu, iegūstot ģenēzes bloku ar 50 bitkoiniem.

Satoši Nakamoto un Bitcoin izveides motīvi līdz pat šim laikam ir noslēpums, kuru mēģina atminēt arī žurnālisti ārpus kopienas ietvariem. Tomēr fakts, ka pirmās kriptovalūtas ģenēzes bloka hešā ietverts Lielbritānijas izdevuma 2009. gada The Times raksta virsraksts “Chancellor on brink of second bailout for banks” , – liecina par to, ka 2008. gada pasaules finanšu tirgus krīze un valstu lielo banku parādu izpirkšanas politika bija viens no Satoši Nakamoto stimuliem radot bitkoinu.

 

2009.gada 8.janvāris.

Satoši Nakamoto publicē pirmo Bitcoin v.0.1. versiju:

2009.gada 10.janvāris.

Satoši Nakamoto ( Bitcoin izgudrotāja pseidonīms ) publicē akadēmiskā stilā uzrakstītu 10 lappušu Bitkoina aprakstu. Mājaslapā www.bitcoin.org iespējams ielādēt pirmo Bitcoin versiju. Tīklā saslēgti tikai divi datori – Satoši Nakamoto un datorzinātnieks Hels Finnijs ( Hal Finney ).

2004.gadā Hels rada pirmo algoritmu “Daudzreizējam darba izpildes pierādījumam”, kurš faktiski ir Bitcoin algoritma priekšvēstnesis.

2009.gada janvārī Hels Finnijs kļūst par pirmo transakcijas saņēmēju Bitcoin tīklā.


Hels Finnijs miris 2014.gada 28.augustā un krionēts ( iesaldēts ) kompānijā Alcor Life Extension Foundation.

Satoši Nakamoto nosūta pilno Bitcoin koda versiju Kriptogrāfiskajai biedrībai ( ASV ). Kodā minēts, ka jaunas monētas tiks izlaistas katras 10 minūtes. Tāpat noteikts bitkoinu emisijas grafiks un daudzums – 21 mlj..

2009.gada maijs.

Satoši Nakamoto saņem vēstuli no soma Marti Malmi: “Es diezgan labi zinu Java un C, pateicoties mācībām institūtā ( es studēju informātiku ), tomēr man nav izstrādes pieredzes. Man gribētos palīdzēt Bitkoinam, ja es varu būt noderīgs”. Satoši Nakamoto piedāvā Marti žurnālista darbu Bitkoina popularizēšanai. Pēc neilga laika  Marti Malmi kļūst par lapas bitcoin.org moderatoru.

2009.gada rudens.

Tiek palaists Bitkoin-forums. Forumā pierakstās kāds lietotājs zem nika “NewLibertyStandart” . Jaunais apmeklētājs izsaka vēlmi nopirkt Bitkoinus par naudu. Pirmās bitkoina pārdošanas operācijas cilvēces vēsturē  laikā NewLibertyStandart iegādājas 5050 bitkoinus par  $ 5,02, apmaksājot pirkumu ar PayPal transakcijas palīdzību.

2010.gada aprīlis.

Lāslo Hanečs sāk darbu pie bitkoina interneta mezgla izstrādes Apple datoriem.

Programmētājs no Masačūsetas ( ASV ) Gevins Andresens ( Gavin Andresen ) sāk strādāt pie Bitcoin koda uzlabošanas. Gevins pamet labi apmaksātu darbu un iesaistās Bitcoin popularizēšanā. Gevins šobrīd ir Vispasaules Bitcoin Foundation galvenais zinātniskais līdzstrādnieks, viņam ir pieeja alert-atslēgai, kas ļauj nosūtīt visiem Bitcoin tīkla dalībniekiem paziņojumu par kritiskajām problēmām tīklā. 2011.gada aprīlī FORBES citē viņa izteikumus: “Bitcoin izstrādāts tādēļ, lai mēs nonāktu atpakaļ pie decentralizētas apmaiņas sistēmas starp cilvēkiem. Tas ir labāks zelts par zeltu…”

2010.gada 22.maijs.

Programmētājs Lāslo Hanečs pasūta picu no picēriju tīkla Papa John’s (ASV ) un par divām picām samaksā 10 000 bitkoinus par katru. Attēlā Lāslo atkārto savu meistarstiķi Bitkoina-picas dienā, kura tiek svinēta bitkoina entuazistu vidū katru gadu 22.maijā.

2010.gada 12.jūlijs.

Pēc publikācijas Slashdot Bitcoin programmnodrošinājuma ielādes daudzums no 3000/jūnijā kāpj līdz 20000/jūlijā.

2010.gada 18.jūlijs.

Tiek palaista pirmā Bitcoin birža – mt.gox.com. Pirmās dienas apgrozījums sastāda $ 1. Nedēļas beigās tas paceļas līdz $100.

2010.gada jūlija beigas.

Tiek atklāta pirmā nopietnā Bitcoin koda kļūda, par kuru paziņo tīkla dalībnieks ArtForz, kļūda tiek izlabota un tas pierāda decentralizēta tīkla priekšrocību, jo ArtForz šo kļūdu neizmanto savā labā.

2010.gada septembris.

Par Bitcoin biržas MtGox līdzīpašnieku kļūst Marks Karpeless ( Mark Karpeles ). Kopā ar Džedu Makkālebu ( Jed McCaleb ) viņi attīsta MtGox par tobrīd lielāko Bitcoin biržu pasaulē.

2010.gada oktobris.

Bitcoin kļūst par maksāšanas līdzekli nelegālajā ASV vietnē Silk Road.

2011.gada aprīlis.

3 dienu laikā Bitcoin cena paceļas par 75% – no $ 1.89 līdz $ 3.30.

2011.gada 19.jūnijs.

Notiek vēsturē zināmais pirmais lielais hakeru uzbrukums MtGox biržai, kuras laikā hakeru grupējums, izmantojot piekļuvi biržai, rada 100 000 jaunus bitkoinus un cenšas tos pārdot pa minimālo cenu. uzbrukums tiek apturēts un visi darījumi anulēti.

2012.gada maijs.

Bitcoin atvērtā koda programmatūra tiek izvietota GitHub vietnē, kulta vietnē, kurā jebkurš no programmētājiem var piedāvāt savas koda izmaiņas un apspriest to.

2012.gada augusts.

Dvīņu brāļi Winklevossi investē Bitcoin biržā BitInstant un sāk aktīvi uzpirkt bitkoinus ar mērķi savā īpašumā iegūt 1% no visu bitkoinu apjoma.

2012.gada oktobris.

Par bitkoinu sāk ineresēties argentīniešu izcelsmes uzņēmējs Vences Kasaress ( Wences Casares ), kurš sāk aktīvi investēt bitkoinā. Šobrīd Vences ir jaunuzņēmuma XAPO radītājs un PayPal direktoru padomes loceklis.

2013.gada janvāris.

Biržas BitInstant peļņa mēnesī sasniedz $ 250 000.

2013.gada 3.marts.

Uzņēmējs Vences Kasaress iepazīstina ar Bitcoin Silīcija ielejas elites uzņēmējus kādas prvātas konferences laikā, palīdzot uzstādīt viņu telefonos bitcoin-makus un veicot $ 250 000 vai 6400 bitkoinu pārskaitījumu dažu minūšu laikā.

Bitcoin cena dažu dienu laikā pieaug no $ 32 līdz $ 40 par 1 BTC.

Džeds Makkalebs rada jaunu kompāniju – Ripple, kuras kriptovalūta XRP šobrīd ir trešā lielākā kriptovalūta pēc tirgus kapitalizācijas lieluma.

2013.gada marts.

Tiek radītas pirmās kompānijas, kuras izstrādā specializētus čipus Bitcoin operāciju apstrādei un Bitcoin iegūšanai: Butterfly Labs un Avalon. Indiešu izcelsmes silīcija ielejas uzņēmējs Baladži Šrinivasans rada slepenu projektu 21e6 ar mērķi izstrādāt specializētu čipu Bitcoin transakciju apstrādei un iegūšanai.

Notiek pirmais hardfork jeb tīkla dalīšanās ( viena tīkla datoru daļa par konkursa uzvarētāju uzskata vienu datoru, otra citu un sākas blokķēdes dalīšanās, vairāk skatīt sadaļā Tehnoloģija ). 30 minūšu laikā 1 BTC cena krītas no $49 uz $45. Darbības tīklā un biržās tiek apturētas, lai izvairītos no hardfork tālākās attīstības. Notiek programmatūras atjaunošana un problēmas beidzas, bitcoin vērtība biržās atkal sāk kāpt.

2013.gada 27.marts.

Bitcoin tirgus kapitalizācija sasniedz $ 1 miljardu.

2013.gada 17.maijs.

Notiek pirmā Bitcoin Foundation konference ASV.

2013.gada jūnijs.

Tiek palaista Bitcoin vietne Blockchain.info, kur šobrīd iespējams radīt savu Bitcoin un Ethereum maku un nopirkt bitkoinus par summu līdz 300 EUR bez reģistrācijas.

2013.gada 2.oktobris.

FIB ( FBI angl. )  izmeklētāji notver nelegālā melnā tirgus Silk Road radītāju Rosu Ulbrihu un slēdz Silk Road tīklu. Bitcoin kurss krīt no $ 140 līdz $ 110 par 1 BTC, tomēr īsā laikā bitkoina kurss atgriežas izejas pozīcijās.

2013.gada oktobris.

Ķīnas meklēšanas vietnes gigants Baidu sāk pieņemt apmaksai bitkoinus. Bitcoin kurss ceļas no $140 līdz $200 par 1 BTC.

2013.gada novembris.

Pēc PayPal paziņojuma, ka tas pēta iespējas norēķiniem izmantot bitcoin, tā kurss kāpj līdz $267 par 1 BTC.

2013.gada 18.novembris.

Bitcoin Foundation jurists Patriks Murks saka savu uzrunu ASV Senātā. Laikā kad vinš beidz savu uzrunu, 1 BTC cena MtGox biržā sasniedz $700.

2013.gada 3.decembris.

Argentīniešu izcelsmes uzņēmējs Vences Kasaress ( Wences Casares ) dažu dienu laikā saņem $20 mlj. investīcijas savam XAPO jaunuzņēmumam.

2014.gada februāris.

Bitcoin biržas MtGox krahs.

2014.gada 6.marts.

Žurnālisti apgalvo, ka atraduši Satoši Nakamoto. Tomēr drīz pats Satoši Nakamoto noliedz šo informāciju. Šajā pašā laikā Bitcoin tiek prezentēts Goldman Sachs Ņujorkas galvenajā birojā.

2017.gada 18.decembris

Bitcoin vērtība sasniedz $20 000 par 1 BTC. Visiem bitkoina lietotājiem acu priekšā sāk figurēt attēlā redzamais skaitlis uz lielākā nomināla ASV dolāra banknotes par 1 BTC. Parādās visoptimistiskas prognozes par bitkoina kursu $1 mlj. par 1 BTC. Pasaulē sākas nepieredzēts bitkoina pirkšanas bums, gluži kā tulpju drudža laikā Nīderlandē, bet kuram seko lēzens un nepārtraukts bitkoina vērtības kritums 2018.gada garumā līdz pat $3200 par 1 BTC 2018.gada decembrī.

2018.gada 22.janvāris

Sāk darbību Latvijas Bitkoina biedrības mājaslapa un kriptovalūtu jaunāko ziņu vietne. Mūsu logotipā attēlotais Hermejs simbolizē bitkoina maksājumu ātrumu un priekšrocības, salīdzinājumā ar esošo banku sistēmu, kuras var Jūsu naudu iesaldēt, arestēt, laikā neizsniegt un veikt citas nepatīkamas darbības. Ar bitkoinu tas nav iespējams, kaut protams pastāv hakeru riski. Mēs esam ieradušies uz palikšanu, lai skaidrotu, apmācītu un iedvesmotu lietot kriptovalūtas ikdienā, jo eiro un dolāru banknotes ir skaistas, bet pēc desmit gadiem to vieta būs skaistā rāmītī Jūsu mājoklī pie sienas.

2019.gada 15.janvāris

Latvijas Bitkoina biedrība pirmo reizi Latvijas vēsturē, svinot savu 1-gada jubileju, palaiž pirmo specializēto mājaslapu bitkoina treideriem www.bitkoins.info un kriptovalūtu treideriem www.kriptovalutas.eu, kur kriptovalūtu kursi atspoguļojas reālā laikā!

2019.gada 23.septembris

Kriptovalūtu platforma Bakkt 2019.gada 23.septembrī pārdod savu pirmo Bitcoin fjūčeru kontraktu. Var teikt, ka ar to sākas Bitcoin pieņemšana no lielo finansu konglomerātu puses, jo tiem saprotami finansu instrumenti uz Bitcoin bāzes sāk iekarot ne tikai ASV tirgu, bet sāk parādīties arī Eiropā. Bitkoinam savu uzmanību sāk pievērst Volstrītas milži.

2020.gada marts

Bitcoin izgāž testu kā drošā osta un patvērums iepretī Volstrītai, jo sākoties Covid-19 krīzei cena par 1 BTC dienas laikā nogāžas līdz $3500. Tīkls ir pārslogots, komisijas augstas un daudzas biržas vienkārši uzkaras, jo nespēj vai negrib izpildīt klientu orderus.

2021.gada marts

Elektroautomobiļu ražotājkompānija TESLA investē Bitcoin savus brīvos līdzekļus – $1.5 miljardu apmērā. Krīt 1 Bitcoin cenas rekords un aizvien vairāk institucionālo investoru sāk ieguldīt naudu Bitcoin. Twitter tīklā parādās “sarkano acu” fenomens, kur uzticīgākie fani gaida to pašu banknoti ar Vilsona kungu $100 000 vērtībā.

2021.gada 14.aprīlis

Bitcoin sasniedz jaunu cenas rekordu – ATH – pagaidām $64 552 par 1 BTC, un izskatās ka negrasās apstāties.

2021.gada 21.aprīlis

The Bitcoin Foundatation Latvia atver jaunu resursu internetā – kriptomaks.lv, kur vienuviet apkopota visa svarīgākā informācija par Bitcoin, kriptovalūtu biržām un kriptomakiem. Izbaudām!

Bitkoina logotipa radīšanas vēsture.

Kad pirms desmit gadiem Satoši publicēja white paper un pēc dažiem mēnešiem ieguva bitkoina ģenēzes bloku, bitkoinam vēl priekšā bija ļoti tāls ceļš. Nebija ne maku, ne bloku apskatu, ne biržu. Patiesībā tad vēl nebija arī zināms pat bitkoina kurss. Bitkoinam nebija arī sava simbola.
Pirmoreiz logotipu mēģināja izveidot pats Satoši Nakamoto. Viņš centās izveidot emblēmu pirmajam bitkoina klientam. Tajā bija attēlota zelta monēta ar burtiem BC.

Tomēr 2010. gada sākumā , brīdī, kad sāka veidoties neliela bitkoina atbalstītāju kopiena, tā sāka apspriest logotipa nomaiņu. Bija priekšlikums izmantot Unicode simbolu, kas varētu personificēt kriptovalūtu un palīdzēt lietotājiem standartizēt bitkoina simbolu.

Bitkoina logotipa evolūcija

2010.gads Satoši variants:

2010.gads:

2011.gads:

 

2010.gada 5. februārī forumā Bitcointalk lietotājs ar segvārdu NewLibertyStandard uzrakstīja šādu ziņojumu:

“Es piedāvāju izmantot Taizemes bata simbolu ฿ kā bitkoina oficiālo logotipu. Valūtas trīs burtu kods var būt BTC”

Jāatzīmē, ka šis pats lietotājs pirmais nopirka bitkoinus četrus mēnešus pirms tam, samaksājot 5,02 dolārus par 5050 BTC. Viņa priekšlikums izraisīja intensīvu diskusiju, kurā lietotāji satraucās par iespējamo sajukumu ar Taizemes valūtas simbolu.

 

 Pirmās transakcijas vēl kā BC  Avots: Bitcoin.com

Jaunais logotips kā jauns bitkoina attīstības posms: 2010.gada 1. novembrī foruma lietotājs ar segvārdu bitboy dalījās ar savu jaunā logotipa izstrādi, kurā monēta bija plakana un oranža, bet valūtas zīme bija pagriezta par 14 grādiem.

Bitkoinam nav centrālās varas institūcijas. Pat neskatoties uz to, ka tad vēl Satoši Nakamoto aktīvi piedalījās kopienā kā faktiskais galvenais izstrādātājs, bitkoina lietotāji nekādi nevarēja vienoties par oficiālo logotipu. Aptauja 2011. gada vidū parādīja vērā ņemamu pārsvaru par labu simbolam ฿, kas apsteidza dažādus variantus – tādus kā β, Ƃ un Ƀ. 2017. gada beigās – bitkoins beidzot iegūst savu unikālo Unicode simbolu un galīgi nostiprināsies.

2011. gada balsojums

© 2021 The Bitcoin Foundation Latvia