Regulējums

Mēģināsim atreferēt šajā lapā visus Latvijā pieejamos regulējuma dokumentus. Tas būs gari, bet varbūt noderīgi:

FKTK skaidrojums par ICO: https://www.fktk.lv/wp-content/uploads/2019/05/ICO_skaidrojums_23012019.pdf

Informatīvais ziņojums

“Par virtuālo valūtu izmantošanas ieguvumiem un riskiem, un tālāko rīcību jomas attīstības veicināšanai un identificēto risku mazināšanai”

Ievads

Lai padziļināti izvērtētu virtuālo valūtu izmantošanas potenciālos ieguvumus un riskus, apmaiņu platformu un digitālo maku pakalpojumu sniedzēju juridisko statusu Latvijas un Eiropas Savienības finanšu sistēmas ietvaros un ar virtuālajām valūtām saistītos juridiskos un tehnoloģiskos aspektus ar Ministru prezidenta 2018.gada 29.marta rīkojumu Nr.88 tika izveidota darba grupa. Darba grupai uzdots izstrādāt un līdz 1.jūlijam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu, kurā ietverti darba grupas izstrādātie priekšlikumi un izvērtējums par virtuālo valūtu darījumu finanšu, juridiskajiem, drošības  un tehnoloģiskajiem aspektiem.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šā gada 11.aprīļa sēdē izskatīja jautājumu par virtuālajām valūtām un to tiesisko regulējumu. Minētajā sēdē deputāti tika informēti, ka ir izveidota ekspertu darba grupa, lai izvērtētu ar virtuālo valūtu izmantošanu saistītos juridiskos un tehnoloģiskos aspektus. Minētajā komisijas sēdē Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvji informēja par vairākiem aktuāliem jautājumiem, kur nepieciešama skaidrība saistībā ar virtuālo valūtu izmantošanu saimnieciskajā darbībā un uz to attiecināmo nodokļu normatīvo regulējumu. Pēc minētās sēdēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, aicināja izveidoto ekspertu komisiju izstrādājamā ziņojumā iekļaut minētajā komisijas sēdē identificētos jautājumus, kurus ir iekļāvusi 2018.gada 24.aprīļa vēstulē Nr.142.9/2-4-12/18.

Vadoties no minētā, ar Ministru prezidenta rīkojumu izveidotā darba grupa, kurā ir ietverti eksperti no Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, Tieslietu ministrijas, Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas iestāžu asociācijas, Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Banku augstskolas, Latvijas BlockchainAsociācijas, Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas, pieaicinot pārstāvjus no Valsts ieņēmumu dienesta, ir izvērtējusi gan Ministru prezidenta rīkojumā, gan Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vēstulē minētos aspektus un iesniedz šādu informatīvo ziņojumu un priekšlikumus tālākai rīcībai saistībā ar virtuālo valūtu finanšu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas, nodokļu un grāmatvedības jomas normatīvā regulējuma piemērošanas aspektiem un pilnveidošanas nepieciešamību, kā arī blokķēdes tehnoloģiju plašākas izmantošanas iespējām.

Vienlaikus jāatzīmē, ka, ņemot vērā virtuālo valūtu jautājuma straujo un šobrīd pilnībā vēl neprognozējamo attīstību, šobrīd nav iespējams sniegt visaptverošu analīzi par virtuālajām valūtām un to ietekmi uz sabiedrību. Tādēļ šajā informatīvajā ziņojumā sniegts vērtējums par pašu nepieciešamāko kontekstā ar Latvijas normatīvajos aktos jau iekļauto tiesisko regulējumu, vienlaikus paredzot turpmākās darbības tālākas izpētes veikšanai.

Precīzi dati par virtuālo valūtu izmantošanu Eiropas Savienības iedzīvotāju vidū nav pieejami, tomēr virtuālo valūtu maiņas platformu aktivitātes apsekojuma dati ļauj novērtēt, ka virtuālo valūtu izmantošanas apjomi Eiropā un, īpaši Latvijā, ir nebūtiski, salīdzinot ar maksājumu skaitu un apjomu EUR valūtā. Tādējādi balstoties uz pašlaik pieejamo informāciju, virtuālās valūtas šobrīd neveido sistēmiskus riskus Latvijas maksājumu sistēmai un finanšu stabilitātei.

Dažās trešās pasaules valstīs vērojamie mēģinājumi izolēt virtuālo valūtu jomu no tradicionālās finanšu jomas, aizliedzot virtuālo valūtu iegādi, izmantojot bezskaidro naudu, piemēram, ar norēķinu kartēm, var stimulēt dažādu necaurspīdīgu e-komercijas shēmu rašanos, lai šos ierobežojumus apietu. Rietumeiropa šobrīd neplāno aizliegt virtuālo valūtu izmantošanu un seko līdzi attīstības tendencēm šajā jomā. Papildus jāņem vērā, ka virtuālo valūtu fenomenam ir globāls mērogs, bāzēts interneta vidē, tādējādi efektīvām darbībām un pretreakcijām ir nepieciešama gan efektīva katras valsts individuālā, gan arī globāla, kā minimums G20 kopīga pieeja. Šā gada martā G20 finanšu ministru un centrālo banku prezidentu sanāksmes laikā, tika panākta vienošanās turpināt uzraudzīt virtuālo valūtu industrijas attīstību, vienlaikus nolemjot pie konkrētiem ar regulējumu saistītiem lēmumiem atgriezties vēlākā posmā.[1]Vienlaikus G20 ietvaros tika panākta vienošanās piemērot FATF standartus virtuālo valūtu jomai, nepieciešamības gadījumā veicot nepieciešamus uzlabojumus, lai nodrošinātu sekmīgāku cīņu ar nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu. Jau šā gada jūlijā G20 ietvaros varētu tikt izlemts par tālākām rekomendācijām virtuālo valūtu regulējuma jomā.

Neskatoties uz to, ka pirmās, 2008. gadā radītās, virtuālās valūtas Bitcoin(Bitmonētas) ideja bija kļūt par globālu un efektīvu maksāšanas līdzekli, šis mērķis līdz šim nav sasniegts. Vienlaikus attiecībā uz Bitcoinbūtu jānodala divi jēdzieni – Bitcoinkā norēķinu sistēma un Bitcoinkā digitālās zīmes. Šobrīd Bitcoinun virkne citu virtuālo valūtu kļuvušas par augsta riska spekulāciju objektu, kuru izmanto vieglas peļņas tīkotāji, tostarp, daudzi nepieredzējuši investori, ar gaidām par pastāvīgu virtuālās valūtas vērtības pieaugumu. Šādas gaidas nav pamatotas, jo virtuālajām valūtām nav materiāla seguma, to neemitē un negarantē valstu centrālās bankas un to cenu pret reālo naudu nosaka tikai investoru vēlme tās iegādāties un pārdot, proti, virtuālo valūtu t.s. maiņas kurss ir ļoti svārstīgs. Vienlaikus jāņem vērā, ka ar virtuālo valūtu nevar sniegt tradicionālos maksājumu un elektroniskās naudas pakalpojumus, tajā skaitā, šie maksājumi netiek aizsargāti un regulēti ar vienotām Eiropas Savienības prasībām maksājumu jomā. Papildus arī valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plānu līdzekļus aizliegts ieguldīt virtuālās valūtās.

  1. Virtuālo valūtu juridiskais statuss

Virtuālo valūtu juridisko statusu pašlaik nosaka divi aspekti:

  • Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2015.gada 22.oktobra spriedums C-264/14, kurā, pirmkārt, noteikts, ka “[..] virtuālā valūta “bitcoin” ir līgumisks maksāšanas līdzeklis, to nevar, pirmkārt, uzskatīt ne par norēķinu kontu, ne par noguldījumu, maksājumu vai pārskaitījumu. Otrkārt, [..] tas ir tiešs maksāšanas līdzeklis to uzņēmumu starpā, kas to akceptē”.
  • Ar 2017.gada 26.oktobra grozījumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL) 1.panta 2punktā tika definēta virtuālā valūta, nosakot, ka “virtuālā valūta– vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos. Vienlaikus minētā likuma 1.panta 2.³ punkts nosaka, ka virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējsir persona, kas sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus, tai skaitā, citu personu emitētās virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina iespēju veikt virtuālās valūtas maiņu pret citu virtuālo valūtu, saņemot par to komisijas.”

Ar minētajiem grozījumiem NILLTFNL noteikts, ka ar 2019.gada 1.jūliju virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji ir šī likuma subjekti, vienlaikus nosakot, ka virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē Valsts ieņēmumu dienests.

2018.gada 30.maijā tika publicēta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (ES) 2018/843, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (turpmāk – AMLD 5). Direktīva paredz kā likuma subjektus pakalpojumu sniedzējus, kas piedāvā konvertēt virtuālo valūtu uz reālo naudu, kā arī vietnes, kas uztur e-makus virtuālajai naudai. Minētie komersanti likumā būs jānosaka kā likuma subjekti, jo šobrīd NILLTFNL ir tikai definīcija. Atbilstoši minētās direktīvas prasībām Kontroles dienestam ir jābūt pilnvarām veikt darbības piekļuvei arī fizisko un juridisko personu makiem blokķēdē.[2]Fiziskajām un juridiskajām personām jābūt iespējai deklarēt makus – kā blokķēdē, tā platformās esošos.[3]

Latvijā virtuālās valūtas ir pakļautas piedziņai Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā vai konfiskācijai saskaņā ar Kriminālprocesa likumu.

1.1. Ar virtuālo valūtu saistītie riski

Pērkot vai mainot virtuālās valūtas, to lietotājs saskaras ar vairākiem riskiem:

  • Neaizsargātības risks:
    • risks zaudēt naudu virtuālās valūtas maiņas vai ieguldīšanas procesā, jo maiņas platformu darbība un virtuālo valūtu emitentu darbība šobrīd netiek regulēta
    • no virtuālo valūtu “digitālā maka” nozagtās virtuālās valūtas bieži vien nav iespējams atgūt
  • Darbības traucējumu risks,

tajā skaitā, virtuālo valūtu veidotās struktūras darbības risks:

  • koncentrējot ievērojamus virtuālo valūtu apjomus, platformas aizvien biežāk pēdējā laikā nespēj nodrošināt pietiekošu aizsardzību, kļūstot par kiberuzbrukumu upuriem un zaudē klientu turētās virtuālās valūtas
  • Nepietiekams cenu pārskatāmības risks:
    • virtuālo valūtu vērtība strauji mainās un var pat zust, jo tā nav piesaistīta kādas valsts oficiālajai valūtai vai reālai ekonomikai
    • virtuālo valūtu maiņas vietās (biržās) noteiktās cenas var ievērojami atšķirties un var tikt manipulētas
  • Nepiemērotība patērētāju mērķiem, tajā skaitā, ieguldījumu veidošanas risks:
    • patērētājus, kuri izmanto virtuālās valūtas, lai norēķinātos par precēm un pakalpojumiem, neaizsargā Eiropas Savienības tiesību aktos paredzētās tiesības atgūt līdzekļus, kas norakstīti neautorizētu darījumu rezultātā, un uz tiem neattiecas klientu aizsardzības mehānismi (noguldījumu garantijas, vai ieguldītāju aizsardzības)
  • Augstu svārstību un spekulatīvu cenu burbuļa risks:
    • pastāv liels cenu burbuļa risks, interešu konfliktu un tirgus manipulācijas risks
  • Maldinošas informācijas risks:
    • maldinošas informācijas sniegšana par virtuālas valūtas emitentu un cenas veidošanas mehānismu, izceļot priekšrocības, bet noklusējot riskus

Ņemot vērā virkni risku, kas saistītas ar virtuālo valūtuizmantošanu, to popularizēšanaun plašāka izmantošana Latvijas iedzīvotāju vidū(patērētājiem, kuri nav profesionālie ieguldītāji) nav atbalstāma, kamēr nav izstrādāts atbilstošs regulējums. Brīdinājumus par riskiem, kas saistīti ar virtuālajām valūtām, ir izteikusi gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK), gan Latvijas Banka, gan arī Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un Tirgu iestāde, Eiropas Banku iestāde un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde). Vienlaikus būtiski, lai kompetentās institūcijas sekmētu labāku izpratni sabiedrībā, it īpaši neprofesionālu vidū, par riskiem, kas saistīti par virtuālo valūtu jomu.

Kredītiestādes katra pati definē riskus, ko tā spēj uzņemties. Parasti tās darījumus ar kriptovalūtām pašus par sevi neuzskata par aizliegtiem, ja to veic klients individuāli ārpus saimnieciskās darbības, un kredītiestādi izmanto tikai naudas pārvedumam, kā arī nav šaubu par naudas izcelsmi vai nav citu būtisku noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku. Atbilstoši LKA vadlīnijām kredītiestādes nesadarbojas ar uzņēmumiem, kuri pamatā izmanto virtuālo naudu, radot nesamērīgus riskus finanšu sistēmai.[4]

Viena no būtiskākajam virtuālo valūtu īpašībām ir anonimitāte. Pateicoties izmantotajiem kriptogrāfijas paņēmieniem (tāpēc virtuālās valūtas mēdz saukt par kriptovalūtām) informācija par darījumiem tiek droši aizsargāta, savukārt lietotāja identitātes vietā tiek izmantota viņa individuāla un unikāla šifrēšanas atslēga, kas nav saistīta ar lietotāja personas datiem un kas pieejama tikai viņam, tādējādi nepārprotami norādot, ka transakcijas, kas parakstītās ar attiecīgo atslēgu, pieder personai, kas atslēgu izmanto. Jaunajās virtuālajās valūtās ir vērojama tendence anonimitātes stiprināšanai un attīstībai, nevis anonimitātes mazināšanai.

Dēļ šīs īpašības virtuālās valūtas spēlē aizvien lielāku lomu kibernoziedzības veicināšanā, jo, pirmkārt, veicina upuru maksājumus noziedzniekiem, otrkārt, palīdz kibernoziedzībai attīstīties kā pasūtāmajam pakalpojumam un treškārt, palīdz stimulēt kibernoziegumos iegūto naudas līdzekļu plūsmas un legalizāciju bez nepieciešamības šos naudas līdzekļus pārvest skaidrā naudā.

Vienlaikus, virtuālo valūtu pamatā ir būtiski tehnoloģiskie sasniegumi, tādi kā blokķēdes tehnoloģija un izkliedētā uzskaite (sk. sadaļu Tehnoloģiskie un drošības aspekti), kuri sniedz jaunas iespējas tradicionālo un regulēto finanšu, bet arī daudzu citu ar valsts ekonomiku saistīto, procesu un pakalpojumu uzlabošanai.

1.2. Virtuālo valūtu uzraudzības problemātika

Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā 1600 virtuālo valūtu, no kurām liela daļa, atšķirībā no Bitcoinsākotnējā mērķa – kļūt par pamatu alternatīvai finanšu sistēmai, attīstītas kā augsta riska spekulāciju objekts bieži vien bez jebkāda ekonomiska pamatojuma.

Virtuālās valūtas valsts pārvaldes iestāžu uzmanības fokusā nostiprinājās 2013. gada beigās – 2014. gada sākumā, kad strauju popularitāti visā pasaulē guvusī virtuālā valūta Bitcoinkļuva par daudzu neviennozīmīgu situāciju un diskusiju objektu. Ņemot vērā, ka iestāžu mandātā nav nepārprotami minēta virtuālo valūta uzraudzība, regulēšana un citas aktivitātes, katra iestāde pati novērtē tās pārraudzībā esošos ar virtuālajām valūtām saistītos aspektus un resursus, kas izdalāmi šīs jaunās jomas un no tās izrietošo risku analīzei:

  • Finanšu ministrijas kompetencē ir finanšu sektora attīstības un nodokļu un grāmatvedības politikas veidošana
  • Latvijas Bankas kompetencē – virtuālo valūtu ietekmes novērtējums uz maksājumu sistēmu un finanšu stabilitāti un inovatīvo maksājumu tehnoloģiju attīstība
  • FKTK kompetencē – nelicencēto finanšu pakalpojumu sniegšanas novēršana un finanšu pakalpojumu lietotāju, t.sk. investoru aizsardzība
  • Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē – virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju NILLTFNL prasību izpildes uzraudzība un nodokļu iekasēšana no virtuālās valūtas darījumiem
  • Izmeklēšanas iestādes, LR prokuratūras kompetencē – noziedzīgu nodarījumu izmantojot virtuālās valūtas izmeklēšana

Pateicoties finanšu pakalpojumu digitalizācijai un attīstībai tiešsaistē, sagaidāms, ka virtuālās valūtas aizvien biežāk ienāks mūsu ikdienā un ar laiku kļūs arī par tiesvedības objektu. Efektīvai tiesvedības praksei ir nepieciešami eksperti virtuālo valūtu tehnoloģiju jomā, lai spētu sniegt tiesai kompetentu atzinumu dažādās situācijās.

Virtuālo valūtu joma šobrīd attīstās ļoti strauji, kas veido nepieciešamību valsts pārvaldes iestādēm veltīt šai jomai aizvien vairāk resursu. Atsevišķie virtuālo valūtu jomas aspekti un jautājumi ir cieši saistīti ar citiem, kas ir jau citu iestāžu kompetencē, juridiski un tehnoloģiski specifiski, kas prasa arī nepārtrauktu kompetences attīstību un iestāžu savstarpējās sadarbības attīstību. Attiecībā uz kompetences attīstību svarīgi sekmēt kompetences veidošanas priekšnoteikumus augstākās izglītības un pētniecības iestādēs. Paredzams, ka virtuālo valūtu joma turpinās strauji attīstīties un jau šobrīd tā ir apjomīga daudzslāņaina joma, kurā šobrīd trūkst iestāžu koordinētā rīcība, pietiekamas zināšanas vai, iespējams atsevišķa atbilstoši profilētā iestāde, lai padarītu jomas uzraudzību un regulēšanu efektīvāku atbilstoši situācijām kādās virtuālā valūta tiek izmantota, proti, maksājumi, ieguldījumi, maiņas darījumi vai ienākumi no peļņas utt.

Lai efektīvāk veiktu NILLTFNL noteiktos uzraudzības un kontroles pasākumus, normatīvajos aktos būtu jāparedz virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju reģistrācija, ievērojot NILLTFNL noteiktās prasības, tādējādi nodrošinot efektīvu NILLTFNL subjektu identificēšanu, veicot to pārbaudi un uzraudzību jau darbības uzsākšanas brīdī. Virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju licencēšana pašlaik netiek plānota.

Lai nodrošinātu efektīvu NILLTFN risku identificēšanu, novēršanu un ēnu ekonomikas samazināšanu, veicami grozījumi NILLTFNL. Lai novērstu un nepieļautu neklātienes identifikācijas procesā klienta anonimitātes saglabāšanu un mazinātu risku, ka potenciālie klienti uzdodas par citām personām, kā arī ņemot vērā pārrobežu darījumu raksturu nebūtu vēlams virtuālo valūtu tirdzniecības (apmaiņas) vietām veikt klientu neklātienes identifikāciju bez papildus izpētes pasākumu veikšanas, t.i., paredzot, ka šiem subjektiem jāveic klientu padziļinātā izpēte un jāiegūst papildu informācija par klientu.

Lai identificētu virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzējus un veiktu to uzraudzību, iesakām papildināt NACE klasifikatoru ar atsevišķu NACE kodu – darbības ar virtuālajām valūtām/virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēji.

Informatīvā ziņojuma izstrādes gaitā Valsts ieņēmumu dienests ierosināja normatīvajā regulējumā ieviest aizliegumu un atļaut saimniecisko darbību ar tām virtuālajām valūtām, kuru blokķēde (transakciju vēsture) ir publiska. Šobrīd Eiropas Savienībā un daudzviet citur pasaulē saimnieciskā darbība ar jebkādām virtuālajām valūtām ir atļauta un Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas ieskatā šāds aizliegums būtu neefektīvs, jo nav iespējams kontrolēt tāda aizlieguma izpildi. Arī virtuālo valūtu darījumus ar publisku blokķēdi ir iespējams anonimizēt, izmantojot dažāda veida tehnikas (transakciju skaldīšana, transakciju sajaukšana (transaction mixing), starp dažādu valūtu maiņas darījumu veikšana u.c.). Tāda veida aizliegums izraisītu arī pārprotamu statusu virtuālajām valūtām, kuru blokķēdes ir daļēji publiskas. Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību un būtību, nav iespējams paredzēt jaunu virtuālo valūtu izveidi un īpašības. Aizlieguma vietā būtu jāizstrādā metodika, kā identificēt un novērst pretlikumīgus darījumus ar jebkādu virtuālo valūtu. Tas ir iespējams, izvērtējot pašu darījumu būtību un mērķi, jo darījumos ar virtuālo valūtu vienmēr ir identificējami un izsekojami citu tieši vai netieši fakti (piemēram, darījumu laiks, pakalpojuma, preces, labuma saņēmējs, piegādes adrese, darījumu vēsture virtuālajā makā utt.).

 1.3. Virtuālo valūtu publiskais piedāvājums

Šā gada 26. februārī pēc augsta līmeņa apaļā galda diskusijas par virtuālajām valūtām Briselē, Eiropas Komisijas viceprezidents V. Dombrovskis atzina, ka sākotnējie virtuālo valūtu piedāvājumi (Initial Coin Offering) (turpmāk – ICO) kļuvuši par veidu inovatīviem uzņēmumiem piesaistīt būtiskus investīciju apjomus. Tā ir iespēja, bet vienlaikus pastāv būtiski riski investoram,

tādi kā investoru identitātes vai biznesa plānu un cenu veidošanas necaurspīdīgums, aizsardzības mehānismu neesamība. Investors savu lēmumu balsta uz biznesa idejas aprakstu (white paper), kas nav standartizēts, subjektīvs un, dažreiz, pat ir maldinošs īpaši nepieredzējušām investoram, kurš nav noteiktās jomas eksperts. Šādus investorus ar investīciju objektu oficiāli nesaista nekādas juridiskās attiecības, neaizsargā likumi un investori, uzticot savus līdzekļus ICO organizētājam, var viegli kļūt par krāpnieku upuriem. Tomēr kopumā Eiropas Komisija atzīst, ka ICO būtībā ir pozitīvi vērtējams fenomens, kurš jāattīsta, veicinot investoru aizsardzību un krāpniecības gadījumu samazināšanos.

ICO ir publiska finanšu līdzekļu piesaistīšana, izmantojot kriptovalūtu (virtuālo valūtu), emitējot jaunu virtuālo valūtu (no angļu valodas – coins) vai tā saucamos tokenus (no angļu valodas – token). Tokens ir kupons, kas, atkarībā no tam piešķirtajām īpašībām, reprezentē virtuālu valūtu, vērtspapīru vai kaut kādu citu prasījuma tiesību pret emitentu.

Atkarībā no faktiskās virtuālo aktīvu funkcijas, var izdalīt šādus tokenu veidus:

  • alternatīvs norēķinu veids (means of payment, currency – type crypto – assets),
  • ar patēriņa funkciju attiecībā uz ICO emitenta preci vai pakalpojumu (utility ‑ type or usage – type crypto – assets),
  • pielīdzināms finanšu instrumentiem (investment – type or securitized – type crypto – assets).

Atkarībā no emitētā tokena veida, tas var dot dažāda veida tiesības tā īpašniekiem, piemērām, piedalīties komersanta pārvaldē, saņemt peļņu, saņemt daļu no komersanta ienākumiem, saņemt procenta maksājumus par ieguldītajiem līdzekļiem, atgūt ieguldītos līdzekļus vai saņemt papildus ienākumus no tokenizpirkšanas, kā arī ienākumus no tokenpārdošanas citai personai.

Ja pirmā un otrā kategorijas šobrīd nav nosegtas ar esošo Eiropas Savienības juridisko ietvaru, tad trešā kategorija(investment – type or securitized – type crypto – assets) ir iekļauta Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID II) tvērumā, tādējādi izvirzot virkni regulējošo prasību šādu instrumentu emisijai, un padarot procesu daudz caurspīdīgāku, un investoru aizsardzību efektīvāku.

Vienlaikusir novēroti mēģinājumi izmantot ICO finansējuma piesaistei, apejot Finanšu instrumentu tirgus direktīvas (MiFID II) tvērumu, kas balansē uz nelicencētu finanšu pakalpojumu sniegšanas robežas.

Šobrīd daži ICO veidi nav nosegti ar regulējumu un joprojām nes būtiskus riskus investoriem. Vienlaikus efektīvam ietvaram attiecībā uz tiem ICO, kas pielīdzināmi finanšu instrumentiem, šobrīd trūkst skaidrības par ICO procesa iekļaušanos Latvijas nodokļu regulējuma tvērumā. Tam nav izstrādāts, efektīvs un salīdzinoši ātrs licencēšanas process, jo katru ICO FKTK vērtē individuāli,  kā arī, nav iespēju ātri atvērt komersanta kontu kredītiestādē.

ICO ir pilnībā digitāls process, kurš tiek veikts interneta vidē, tādējādi investoriem nav citu iespēju, kāidentificēt sevi attālināti, izmantojot neklātienes identifikāciju. Līdz ar noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas politikas pastiprināšanu Latvijā šobrīd ar virtuālajām valūtām saistītie uzņēmumi kredītiestādēs tiek uzskatīti par augsta riska klientiem un tiem ir būtiski šķēršļi konta atvēršanai kredītiestādē. Skaidra un pilnvērtīga ICO ietvara trūkums liek Latvijas jaunuzņēmumiem meklēt citas jurisdikcijas savu inovatīvo pakalpojumu attīstībai un investīciju piesaistei un padara Latviju par nepievilcīgu jurisdikciju ICO organizēšanai.

Jau vairākus gadus ar dažādām aktivitātēm tiek veicināta jaunuzņēmumu attīstība Latvijā. Tā īstenošanai 2017. gada 1. janvārī spēkā stājās Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kā arī ieviesta virkne valsts atbalsta instrumentu caur akciju sabiedrību “Attīstības finanšu institūcija Altums”. Tā kā attīstība šajā jomā ir ļoti strauja, bet konkurence starp valstīm par jauniem talantiem sīvāka, tādējādi ir nepieciešama nepārtraukta jaunuzņēmumu vides attīstība un progresīvo metožu un pieeju apgūšana. ICO šobrīd ir viens no progresīvākajiem jaunuzņēmumu finansējuma veidiem.

Atsevišķas valstis (tajā skaitā, Lietuva un Igaunija), saprotot šīs iespējas, steigušās attīstīt regulējošo ietvaru ICO ekosistēmai. Lietuva šobrīd starp pasaules valstīm ir trešajā vietā ICO ceļā piesaistīto līdzekļu apmēra ziņā.

ICO ir globāls process, kas orientēts uz ārvalstu investoriem, kuri bieži ir trešo valstu rezidenti. Efektīvs ICO ietvars palīdzētu piesaistīt ārvalstu investīcijas Latvijā, taču vienlaikus arī varētu palielināt potenciāli riskantāko ārvalstu investoru finanšu plūsmu īpatsvaru Latvijas finanšu sektorā.

  1. Virtuālās valūtas no grāmatvedības aspekta

Eiropas Centrālā banka ir norādījusi, ka saskaņā ar Līgumiem un Padomes Regulas (EK) Nr.974/98 noteikumiem euroir vienīgā valūta Eiropas Savienības ekonomiskajā un monetārajā savienībā un ka virtuālā valūta no Eiropas Savienības viedokļa raugoties faktiski nav valūta, jo tās emisija un izmantošana netiek regulēta vai uzraudzīta un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai. Tā kā virtuālajai valūtai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, to varētu uzskatīt par maiņas līdzekli nevis par maksāšanas līdzekli.

Komersantiem, kas veic komercdarbību, kas saistīta ar virtuālās valūtas (kriptovalūtas) uzpirkšanu un izplatīšanu, pienākums ir kārtot grāmatvedību atbilstoši grāmatvedības uzskaiti reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, nodrošinot likumā “Par grāmatvedību” noteiktās prasības attiecībā uz grāmatvedības kārtošanu.Likums “Par grāmatvedību” neattiecas uz fiziskajām personām, kas neveic saimniecisko darbību, bet gūst ienākumu no kapitāla pieauguma.

Likuma “Par grāmatvedību” 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka grāmatvedības reģistros izdara ierakstus, kas pamatoti ar attaisnojuma dokumentiem. Attaisnojuma dokuments ir dokuments, kurš apliecina komersanta saimnieciskā darījuma esamību un kurā ietverti vismaz šajā daļā minētie dokumenta rekvizīti un informācija par saimniecisko darījumu.

Savukārt likuma “Par grāmatvedību” 7.1panta piektajā daļā ir noteikts, ka par ārēju attaisnojuma dokumentu var tikt uzskatīts arīneapliecināts komersanta – maksājuma pakalpojuma izmantotāja – konta izraksts, kuru pēc maksājuma pakalpojuma izmantotāja pieprasījuma izsniedz maksājumu pakalpojumu sniedzējs (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē), ja šajā izrakstā minētā saimnieciskā darījuma esamību apliecina par saimnieciskā darījuma veikšanu un attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību dokumenta saņēmēja (komersanta – maksājuma pakalpojuma izmantotāja) atbildīgā persona komersanta vadītāja noteiktajā kārtībā.

Tādējādi, tā kā kredītiestāžu kontu izrakstos tiek atspoguļota visa noteiktā laika periodā klientu kontā veiktā naudas līdzekļu kustība atbilstoši likuma “Par grāmatvedību” 7.1panta piektās daļas prasībām, tad, lai pamatotu virtuālās valūtas (kriptovalūtas) iegādes darījumu internetā ar kredītkarti vai naudas pārskaitījumu un veiktu ierakstus grāmatvedības reģistros par saimniecisko darījumu, var izmantot neapliecinātu kredītiestādes izsniegtu konta izrakstu kā ārējo attaisnojuma dokumentu, pamatojoties uz kuru ir izdarāmi ieraksti grāmatvedības reģistros.

Attiecībā uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību,  jāņem vērā, ka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 14.panta pirmās daļas 10.punktā noteikts, ka bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņus novērtē atbilstīgi iegādes izmaksām vai ražošanas pašizmaksai. Iegādes izmaksas ir preces vai pakalpojuma pirkšanas cena (atskaitot saņemtās atlaides), kurai pieskaitīti ar pirkumu saistītie papildu izdevumi.

Atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1.panta pirmās daļas 20.punktam, pirkšanas cena ir naudā vai tās ekvivalentos maksājamā summa vai preces vai pakalpojuma iegādei nodotās atlīdzības patiesā vērtība laikā, kad aktīvs iegādāts.

Papildus jāņem vērā, ka ne Starptautisko grāmatvedības standartu padome, kas izdod starptautiskos grāmatvedības un finanšu pārskatu standartus, ne arī Eiropas institūcijas, kas pieņem regulējumu grāmatvedības un finanšu pārskatu sagatavošanas jomā, vēl nav izdevušas regulējošu vai skaidrojošu dokumentu projektus par virtuālās valūtas klasificēšanu, novērtēšanas metodēm un atspoguļošanu finanšu pārskatos. Savukārt, atsevišķi nacionālo grāmatvedības standartu izdevēji jau ir pieņēmuši un publicējuši dokumentus, kuros minētie jautājumi ir skaidroti.

Tā, piemēram, Japānas Grāmatvedības standartu padome š.g. martā ir publicējusi dokumentu “Praktiskie risinājumi virtuālo valūtu uzskaitē, atbilstoši Maksājumu pakalpojumu likumam”[5](turpmāk – standarts), kas skaidro šī standarta izdošanas pamatu, noteic galvenās grāmatvedības uzskaites prasības un ir uzskatāms par  Japānas Grāmatvedības standartu kopuma sastāvdaļu. Standartā minēts, ka virtuālajai valūtai ir īpašuma vērtība, to var izmantot kā maksāšanas līdzekli un tirdzniecībai starp darījumā iesaistītajām personām, un to var apmainīt pret citu virtuālo valūtu. Grāmatvedībā virtuālo valūtu norāda kā atsevišķu bilances aktīvu kategoriju (angl. independent category of assets), kuru novērtē patiesajā vērtībā, ja tai ir aktīvs tirgus, bet, ja tāda nav, tad izmaksās. Ja iespējamā atsavināšanas vērtība ir zemāka par izmaksām, virtuālo valūtu novērtē zemākajā vērtībā, bet gadījumā, ja no virtuālās valūtas nav gaidāmi naudas ieņēmumi, tās vērtību pilnībā noraksta zaudējumos. Zaudējumi no vērtības samazinājuma nākamajos periodos nav reversējami.

Savukārt LietuvasRevīzijas, grāmatvedības, īpašuma vērtēšanas un maksātnespējas vadības iestāde (turpmāk – Lietuvas AVNT) š.g. maijā ir publicējusi vadlīnijas “Kriptovalūtas un tokenu grāmatvedības vadlīnijas“[6]un norādījusi, ka šīs vadlīnijas ir daļa no Lietuvas Finanšu ministrijas apkopojuma par vispārējo nostāju minētajos jautājumos.  Lietuvas AVNTšo vadlīniju pieņemšanu pamato ar to, ka laika posmā, kamēr vēl nav normatīvā regulējuma, grāmatvedībā veiktie darījumi ar kriptovalūtu ir jāatspoguļo pēc to ekonomiskās būtības un, pamatojoties uz uzņēmuma grāmatvedības politiku. Vadlīnijās iekļautie ieteikumi grāmatvedības politikai ir balstīti uz pieņēmumu, ka kriptovalūta ir finanšu aktīvs. Kriptovalūtas kā aktīva izvērtēšanā tika konstatēts arī tas, ka kriptovalūta ir bezķermeniska un no šī aspekta līdzīga nemateriālajiem ieguldījumiem. Bet nemateriālo ieguldījumu vērtība ir pakāpeniski jāsamazina, veicot ikgadējos vērtības norakstījumus. Ņemot vērā kriptovalūtas ekonomisko būtību, šāda pakāpeniska vērtības norakstīšana nav pieļaujama. Tādēļ Lietuvas AVNTsecināja, ka kriptovalūta nav nemateriālais ieguldījums, bet drīzāk finanšu aktīvs, kurš jānovērtē patiesajā vērtībā, vērtības izmaiņas atspoguļojot peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Ja nav iespējams noteikt kriptovalūtas patieso vērtību, tad tā jānovērtē atbilstoši iegādes izmaksām, katru gadu pārbaudot iespējamo vērtības samazināšanos un, ja tāda konstatēta, veicot vērtības norakstījumus. Vadlīnijās kriptovalūtu ieteikts norādīt bilancē apgrozāmo līdzekļu sastāvā, bet grāmatvedības kontu plānā atkarībā no paredzētā mērķa kā apakšposteni kontu grupā “Konti bankās” (ja to paredzēts izmantot par maksāšanas līdzekli) vai kontu grupā “Pārējie ieguldījumi” (ja to paredzēts izmantot peļņas iegūšanai no vērtības pieauguma). Vadlīnijās norādīts arī tas, ka visi ar kriptovalūtas “rakšanu” saistītie izdevumi nekavējoties jānoraksta izdevumos.

  1. Virtuālās valūtas no nodokļu uzskaites aspekta

3.1. Virtuālo valūtu darījumu izsekojamība

Lai nodrošinātu darījumu izsekojamību, glabājamo datu apjomam jābūt pēc iespējas lielākam, iekļaujot ne tikai ziņas par darbībām, bet arī, piemēram, ziņas par virtuālo valūtu maku identifikatoriem un klientu datiem. Līdz ar to, ierosinām papildināt nodokļu maksātāju (virtuālo valūtu maiņas pakalpojumu sniedzējiem) pienākumus ar pienākumu saglabāt informāciju (arī elektroniski) par katru darījumu (ieskaitot izmantotā virtuālās valūtas maka publisko atslēgu), kura ļauj izsekot katram darījumam, kā arī ienākošās un izejošās virtuālās valūtas piederību konkrētam nodokļu maksātājam.

3.2. Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana darījumiem ar virtuālajām valūtām

Līdz ar Bitcoinpopularitātes pieaugumu virtuālo valūtu shēmu tirgū, arī starp Eiropas Savienības dalībvalstīm jautājums par vienotu pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) piemērošanu darījumiem ar Bitcoinkļuva arvien aktuālāks un diskutējams. Ņemot vērā katras valsts nacionālos tiesību aktus, kas reglamentē finanšu darījumu jomu, Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2015.gada 22.oktobra spriedumā lietā C-264/14 ir vērtējusi parastās valūtas maiņas uz virtuālo valūtu Bitcoinun otrādi atbilstību Padomes 2006.gada 28.novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – PVN direktīva) 135.panta 1.punkta “e” apakšpunktam.

Minētā sprieduma 36. un 37.punktā ir minēts, ka PVN direktīvas 135.panta 1.punkta “d”–“f” apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu mērķis ir atvieglot PVN uzlikšanas bāzes, kā arī atskaitāmā PVN summas noteikšanu. Turklāt saskaņā ar šīm tiesību normām no PVN atbrīvotie darījumi pēc sava rakstura ir finanšu darījumi, lai gan šādus darījumus ne vienmēr sniedz bankas vai finanšu iestādes. Sprieduma 42.punkts nosaka, ka, ņemot vērā, ka virtuālā valūta Bitcoinir līgumisks maksāšanas līdzeklis, to nevar, pirmkārt, uzskatīt ne par norēķinu kontu, ne par noguldījumu, maksājumu vai pārskaitījumu.

Otrkārt, atšķirībā no parādiem, čekiem un citiem tirgojamiem dokumentiem, kas ir paredzēti PVN direktīvas 135.panta 1.punkta “d” apakšpunktā, tas ir tiešs maksāšanas līdzeklis to uzņēmumu starpā, kas to akceptē. Kā ģenerāladvokāte to ir norādījusi secinājumu 31.–34. punktā, dažādas PVN direktīvas 135.panta 1.punkta “e” apakšpunkta valodu versijas neļauj skaidri noteikt, vai šī tiesību norma ir piemērojama tikai darījumiem, kas attiecas uz parastajām valūtām, vai savukārt tā attiecas arī uz darījumiem, kuri ir saistīti ar citu valūtu. Kā tas ir atgādināts šī sprieduma 36. un 37. punktā, PVN direktīvas 135.panta 1.punkta “e” apakšpunktā paredzētā PVN atbrīvojuma mērķis ir atvieglot ar PVN uzlikšanas bāzes, kā arī atskaitāmā PVN summas noteikšanu saistītās grūtības, kas rodas finanšu darījumu aplikšanas ar PVN ietvaros.

Turklāt EST 2015.gada 22.oktobra sprieduma lietā C-264/14 ir norādījusi, ka darījumi, kas attiecas uz valūtām, kuras nav parastās valūtas, proti, ne tām, kas ir nauda, kura ir likumīgs maksāšanas līdzeklis vienā vai vairākās valstīs, ja darījuma puses šīs valūtas ir akceptējušas kā alternatīvu maksāšanas līdzekli likumīgajiem maksāšanas līdzekļiem un, ja tām nav cita mērķa kā tikai būt par maksāšanas līdzekli, ir finanšu darījumi.

Tāpat EST ir atzīmējusi, ka pamatlietā ir skaidrs, ka virtuālajai valūtai Bitcoinnav citu mērķu kā tikai mērķis būt par maksāšanas līdzekli, un daži uzņēmumi šajā nolūkā to ir akceptējuši. Līdz ar to EST 2015.gada 22.oktobra sprieduma lietā C-264/14 53.punktā ir secināts, ka PVN direktīvas 135.panta 1.punkta “e” apakšpunkts attiecas arī uz tādu pakalpojumu sniegšanu, kāda ir aplūkota pamatlietā un kas izpaužas kā parasto valūtu maiņa pret virtuālās valūtas Bitcoinvienībām un otrādi, un kas tiek īstenota par tādas summas samaksu, kura atbilst starpībai, ko veido atšķirība starp, pirmkārt, cenu par kādu attiecīgais komersants pērk valūtas, un, otrkārt, cenu par kādu šis komersants tās pārdod saviem klientiem.

Tādējādi secināms, ka atbilstoši EST spriedumā lietā C-264/14 nolemtajam PVN nolūkā Bitcoinpārdošana ir darījums, kas atbrīvots no PVN atbilstoši PVN direktīvas 135.panta 1.punkta “e” apakšpunktam, kas nosaka, ka dalībvalsts atbrīvo no PVN darījumus, tostarp starpniecību, kas attiecas uz valūtu, banknotēm un monētām, ko lieto par likumīgu maksāšanas līdzekli, izņemot kolekciju priekšmetus, t.i., zelta, sudraba vai cita metāla monētas vai banknotes, ko parasti nelieto kā likumīgu maksāšanas līdzekli, vai arī monētas, kurām ir numismātiska vērtība.

PVN direktīvas 135.panta 1.punkta “e” apakšpunkts ir pārņemts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta “d” apakšpunktā. Atzīmējam, ka Pievienotās vērtības nodokļa likuma 52.panta pirmās daļas 21.punkta “d” apakšpunkts tiešā veidā nenosaka atbrīvojuma no PVN piemērošanu darījumiem ar virtuālo valūtu, tomēr, interpretējot EST 2015.gada 22.oktobra spriedumu lietā C-264/14, parasto valūtu maiņa pret virtuālās valūtas Bitcoinvienībām un otrādi ir no PVN atbrīvots finanšu darījums.

Finanšu ministrija ar 2015.gada 30.decembra vēstuli Nr.5-07/6911 ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu par viedokli attiecībā uz EST 2015.gada 22.oktobra sprieduma lietā C-264/14 interpretāciju un PVN piemērošanu darījumiem ar Bitcoin. Finanšu ministrija neplāno veikt grozījumus PVN jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, paredzot regulējumu virtuālajai valūtai.

3.3. Tiešo nodokļu piemērošana darījumiem ar virtuālajām valūtām

Ienākumi, kas veidojas, ja fiziskās personas darījumu rezultātā, kura iegādājas virtuālo valūtu un pēc tam tūlīt vai pēc noteikta turēšanas perioda to atsavina, pēc savas ekonomiskās būtības ir vistuvākie ienākumam no kapitāla pieauguma.

Tomēr likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta otrajā daļā ietvertajā kapitāla aktīvu uzskaitījumā virtuālā valūta nav ietverta, jo, laikā, kad likumā tika iekļauta kapitāla aktīvu definīcija, Latvijā vēl nenotika darījumi ar virtuālo valūtu. Virtuālā valūta arī pilnībā nevar tikt pielīdzināta tādiem tradicionālajiem kapitāla aktīviem kā finanšu instrumenti, valūta u.c., jo to mērķis, būtība un segums atšķiras. Piemēram, virtuālā valūta nav oficiāla valūta Latvijā, tai nav likumīga maksāšanas līdzekļa statusa, tās emisiju un izmantošanu pagaidām neregulē un neuzrauga, un tā juridiski nav piesaistīta nevienas valsts oficiālajai valūtai. Tā kā virtuālā valūta atšķiras no tradicionālajiem kapitāla aktīviem, nav pamata atļaut taksācijas gada zaudējumus no virtuālās valūtas atsavināšanas segt no taksācijas gada ienākumiem, kas radušies atsavinot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9panta otrajā daļā minētos aktīvus.

Ņemot vērā to, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām, iedzīvotāju ienākuma nodokļu jomu regulējošie normatīvie akti šobrīd precīzi nenosaka kārtību, kā ar nodokli apliek ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas, ir nepieciešami grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.     

Papildus jāņem vērā, ka Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums neparedz īpašus noteikumus virtuālās valūtas aplikšanai ar nodokli, attiecībā uz darbībām ar virtuālo valūtu ir piemērojama likuma vispārējā norma, kas ietverta likuma 4.panta ceturtajā  daļā un nosaka, ka ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo bāzi darījumiem nosaka, ievērojot Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā vai starptautiskajos finanšu pārskatos noteiktos ieņēmumu un izdevumu atzīšanas principus. Līdz ar to veicot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamās bāzes aprēķinu ir jāievēro grāmatvedības jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktās prasības un principi, tādējādi veikt grozījumus Uzņēmuma ienākuma nodokļa likumā nav nepieciešams.

Vienlaikus jāņem vērā, ka darījumi ar virtuālo valūtu, kas atspoguļoti grāmatvedības dokumentācijā atbilstoši jomu regulējošajos tiesību aktos noteiktajam, ir ietverami ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē un atbilstoši Uzņēmumu ienākuma likuma vispārējiem noteikumiem  ir pakļauti uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanai.

Ne visu jomu regulējošos normatīvajos aktos ir noteikta virtuālo valūtu definīcija un to interpretācija atšķiras. Tomēr, lai noteiktu skaidru regulējumu, būtu jāizvērtē visi ar virtuālo valūtu iespējamie darījumu veidi un scenāriji un, tādējādi, iesākumā, lielāku caurskatāmību varētu nodrošināt, izstrādājot vadlīnijas par virtuālo valūtu grāmatvedības, nodokļu un citiem aspektiem, vienlaikus paralēli vērtējot nepieciešamību pilnveidot regulējumu.

Lai identificētu ar virtuālo valūtu, virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju, ICO un citu inovatīvu finanšu pakalpojumu darbību saistītos riskus, jāveic inovatīvu finanšu pakalpojumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējums un balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, jāsagatavo priekšlikumi par veicamajiem pasākumiem konstatēto risku mazināšanai. Vienlaikus, ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību jāizveido mehānisms, kas nodrošina atbilstošu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku identificēšanu, nekavējot kopumā inovatīvu finanšu pakalpojumu attīstību.

Lai nodrošinātu lielāku noteiktību un caurskatāmību finanšu pakalpojumu regulējuma, nodokļu, grāmatvedības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā:

  • aicināt FKTK līdz 2018.gada 20.decembrim izstrādāt vadlīnijas (skaidrojumu) par esošo finanšu tirgus jomu regulējošo normatīvo aktu attiecināšanu uz sākotnējo virtuālo valūtu piedāvājumu;
  • pieņemt zināšanai, ka Valsts ieņēmumu dienests līdz 2019.gada 31.martam izstrādās vadlīnijas par:

2.1) nodokļu un grāmatvedības normatīvā regulējuma piemērošanu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem un sākotnējam virtuālo valūtu piedāvājumam;

2.2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas normatīvā regulējuma piemērošanu virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem un sākotnējam virtuālo valūtu piedāvājumam;

3)  Finanšu ministrijai:

3.1) līdz 2018.gada 20.decembrim sagatavot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, lai noteiktu kārtību, kā ar nodokli apliek ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas;

3.2) kopā ar AMLD 5 pārņemšanu NILLTFNL, noteikt gadījumus, kad virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējiem veicama klientu izpēte, kā arī papildu nosacījumus, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības un kontroles pienākumu izpildi.

4.Virtuālo valūtu tehnoloģiskie un drošības aspekti

4.1. Tehnoloģija

Daudzas virtuālās valūtas balstās uz sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (Distributed ledger technology). Pēc būtības, sadalītā virsgrāmata ir informācijas sistēma, kuras funkcionēšana atkarīga no visu, vai atsevišķu tās dalībnieku saskaņotās rīcības, kurus vada ekonomiskie vai citi motīvi uzturēt šis informācijas sistēmas vienprātību un integritāti, ievērojot šīs sistēmas darbības noteikumus.

Sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija pēc pielietojamības ir rīks, kas ļauj reģistrēt ierakstus, t.sk. īpašumtiesības – tās var būt, piemēram, īpašumtiesības uz naudas līdzekļiem vai aktīviem (piemēram, īpašumiem). Mūsdienās, kad bankas veic darījumus, proti, kad īpašumtiesības uz naudas līdzekļiem vai finanšu aktīviem tiek nodotas no personas personai, tas notiek ar centralizētu sistēmu palīdzību. Piemēram, maksājumu sistēmas bieži uztur centrālās bankas. Bankas reģistrē savus darījumus vietējās datubāzēs, kuras pēc tam, kad darījums veikts centralizētajā sistēmā, tiek aktualizētas. Savukārt sadalītā virsgrāmata ir darījumu datubāze, kurai nav viena centralizēta atrašanās vieta, bet kura izvietota daudzu datoru tīklā. Parasti visi tīkla dalībnieki var lasīt tajā esošo informāciju, bet pievienot informāciju iespējams atkarībā no attiecīgajam lietotājam piešķirtajām atļaujām.

Visbiežāk sastopamais sadalītās virsgrāmatas veids ir blokķēde (blockchain). Nosaukums atspoguļo to, ka darījumi tiek grupēti, veidojot blokus, kuri savienoti hronoloģiskā secībā, veidojot ķēdi. Visu šo ķēdi aizsargā matemātisks algoritms, kam jānodrošina datu integritāte un drošība. Neskatoties uz to, ka sadalītie datu reģistri var būtiski atšķirties pēc to uzbūves īpatnībām un izmantotajiem algoritmiem (ķēdes jēdziens var būt vispārināts līdz grafam, vai citas informācijas organizācijas formai), un tos  arī bieži  uzskata par blokķēdēm, tomēr var izdalīt vairākas tehniskās pazīmes, kuras blokķēdēm piemīt:

  • Lietotāju neatkarība un uzticība tehnoloģijai

Blokķēdē darījumu partneriem nav jāpazīst un nav jāuzticas viens otram. Blokķēdē nav darījumu starpnieku un centrālā operatora, jo darījumu partneri uzticas tehnoloģijai, un nav nepieciešams uzticēties viens otram vai trešajai pusei;

  • Veikto ierakstu autentiskuma nodrošināšana

Blokķēdē iekļautā vēsturiskā informācija ir autentiska un izmainīt to nav iespējams. Pateicoties komplicētiem datu iekļaušanas un šifrēšanas algoritmiem, vēsturiskā blokķēdē iekļautā informācija ir atzīstama par autentisku no visu dalībnieku puses;

  • Blokķēdi veido tās dalībnieku tīkls

Blokķēde ir datubāze, un lai to uzturētu dalībniekiem jābūt motivētiem, piemēram, jāsaņem atlīdzība, vai citi ieguvumi no dalības.

 4.2. Drošība

Blokķēde ir izkliedētā datubāze un tā neglabājas vienā vietā, bet to veido identiskas kopijas (vai vairākkārtēji pārklājoši un savstarpēji atbilstoši datu bāzes fragmenti) pie katra dalībnieka datubāzes dalībnieku tīklā. Viena vai vairāku dalībnieku izslēgšana no tīkla faktiski neietekmē datubāzes funkcionēšanu, kas atšķirībā no centralizētajām datubāzēm nodrošina blokķēdes tehnoloģijai augstāka līmeņa datu pieejamību un integritāti. Papildus, atsevišķu dalībnieku neatbilstoša vai potenciāli ļaunprātīga darbība tiktu konstatēta un novērsta ar pārējo blokķēdes dalībnieku vairākuma automātisku balsojumu.

Savstarpējo uzticību dalībnieku tīklā garantē komplicēti algoritmi, saskaņā ar kuriem datubāzē tiek reģistrētās veiktās transakcijas, bet faktiski, parakstīti elektroniskie zīmogi par veiktajām transakcijām vai citiem datiem. Drošai zīmogošanai izmanto vienvirziena heša (hash) funkciju – datu kopas pārveidi par noteikta garuma simbolu rindu, izmantojot noteiktu algoritmu. Šī funkcija efektīvi pārveido ievaddatus fiksēta izmēra simbolu rindā, saglabājot gadījuma skaitļu drošības īpašības, tādējādi nodrošinot, ka ar esošajām tehnoloģijām ir praktiski neiespējami piemeklēt divas vienādas funkcijas atgrieztās vērtības pie dažādiem funkcijas ievaddatiem. Blokķēdēm tiek izmantotas – standarta vienvirziena heša funkcijas ar augstu kolīziju pretestību.

Elektronisko parakstu izveidošanai izmanto asimetriskās šifrēšanas tehnoloģijas, kas paredz, ka blokķēdes dalībniekam tiek izveidota publiskā un privātā atslēga. Ar privātās atslēgas palīdzību blokķēdes dalībnieks var izveidot elektroniskos parakstus, kurus citi blokķēdes dalībnieki var pārbaudīt, izmantojot publisko atslēgu, bet nespēj veikt parakstīšanas darbības cita dalībnieka vārdā. Šifrēšanas atslēgu izmantošana nodrošina arī paša dalībnieka drošību blokķēdē.

Blokķēdei pievienojamās jaunās informācijas korektums un integritāte pamatā tiek aizsargāta ar visu dalībnieku balss tiesībām, kuras savukārt ir saistītas ar resursu izmaksām, tādām kā paveiktais skaitļošanas darbs (Proof-of-Work), ieguldījuma apmērs (Proof-of-Stake) u.c. Darba ieguldījuma funkcija nodrošina to, ka, lai veiktu izmaiņas vēsturiskajos datos, uzbrucējam ir jāpiesaista neproporcionāli liels atbilstošā resursa daudzums, kas parasti pieaug eksponenciāli atkarībā no modificējamo datu vecuma un veiktā uzbrukuma ātruma un jaudas.

Ieraksti vai transakcijas blokķēdē tiek strukturētas blokos. Bloki savā starpā cieši saistīti, tāpēc veikt izmaiņas vēsturiskajā ierakstā blokķēdē, neizmainot visus tam sekojošus blokus, un ņemot vērā nepieciešamos resursus, blokķēdes pārējo dalībnieku datu validāciju un vairākuma balsojumu, nav iespējams.

Gadījumā, ja blokķēde neizmanto augstāk minētās aizsardzības metodes, datu nemainīgumu garantē tikai ar blokķēdes lielākās daļas dalībnieku piekrišanu. Privātajos reģistros ar mazu dalībnieku skaitu tas var apdraudēt datu integritāti dalībnieku slepenās vienošanās gadījumā. Lai novērstu šādus draudus, parasti tiek izmantota mazāk drošas sistēmas stāvokļa sasaiste ar citas drošākas blokķēdes sistēmu.

4.3. Identificētie tehnoloģijas trūkumi

 Nekavējošās pieejamības trūkums

Blokķēdē šobrīd nevar vienlaicīgi nodrošināt sistēmas konsekvenci un nekavējošu pieejamību. Bitcoinvirtuālās valūtas blokķēdē bloka apstiprināšana un iekļaušana blokķēdē notiek apmēram 10 minūtēs, bet Ethereumbloķēdē – apmēram 17 sekundēs. Lai gan paredzams, ka tehnoloģija attīstīsies, šobrīd nav skaidrības, kad un vai vispār tā spēs nodrošināt reāla laika pieejamību.

  • Resursu izmantošanas efektivitāte

Resursu izmantošanas efektivitāte blokķēdes uzturēšanai pašlaik ir zemā līmenī, īpaši tādos risinājumos, kas izmanto “Proof-of-Work” principu. Sistēmas darbību faktiski uztur dalībnieku ieinteresētība vai alkatība, ja to galvenais motīvs ir sacensība par atalgojumu. Faktiski lielākā daļa dalībnieku iztērē savus resursus, nesaņemot adekvātu atalgojumu par to. Tas viss noved pie tā, kaBitcoin blokķēde izmanto milzīgus elektroenerģijas resursus. Tomēr pašlaik tiek aktīvi attīstīti citi blokķēdes darbības nodrošināšanas mehānismi, kas kopumā ir taupīgāki.

  • Viedo līgumu riski

Viedie līgumi pēc būtības ir datorprogrammas blokķēdē. Neveiksmīga, kļūdaina vai ļaunprātīga datorprogramma (viedais līgums) ienes blokķēdē, kurā tā realizēta, būtiskus riskus un apdraud darbību. Viedo līgumu nodrošināšanas platformu izstrādātāji attīsta tehnoloģijas, lai aizsargātos pret destruktīvu rīcību. Viedo līgumu kvalitātes uzlabošanai un atzīšanai juridiskajā praksē būtu nepieciešama standartizācija un noteiktu juridiskā rakstura prasību piemērošana. Tomēr pagaidām viedie līgumi vēl ir agrīnā attīstības stadijā, sarežģīti un grūti izprotami ekonomisko un juridisko jomu ekspertiem.

  • Blokķēdes juridiskā regulējuma trūkums

Blokķēžu izmantošanas regulācija faktiski nepastāv un tikai sāk attīstīties atsevišķās Eiropas Savienības jurisdikcijās, piemēram Maltā. Nav pietiekoši skaidrs, kuri blokķēdes pielietojumi ir legāli un kuri nē. Kriptovalūtas, kas ir tikai viens no pielietojumiem, pašlaik saņem pamatā negatīvu attieksmi no valsts institūcijām.

Blokķēdē iekļautā vēsturiskā informācija ir autentiska un izmainīt to nav iespējams. Jāņem vērā, ka tas attiecās arī uz informāciju, kas nav korekta, un kas noteiktu apstākļu dēļ iepriekš tika iekļauta blokķēdē un to arī nav iespējams izmainīt. Blokķēdē nav skaidra atbildības sadale, ja notiek šāda vai līdzīga situācija, kurā kādam būtu jāuzņemas atbildība un nav skaidras procedūras, ar kurām var objektīvi novērtēt negatīvi ietekmētas blokķēdes daļu, ja tā tiek uzlauzta. Šādi, kā arī vairāki citi aspekti būtu jāatrunā specializētajā regulējumā, kas varētu veicināt tehnoloģijas drošāku un efektīvāku izmantošanu dažādos ekonomikas sektoros.

  • Privātums

Privātums blokķēdē ir divējādas dabas. No vienas puses, izstrādātāji šobrīd cenšas nodrošināt gala lietotāja anonimitāti, kas ir salīdzinoši grūti. No otras puses, ja gala lietotājs ir publiski zināms, tad visas viņa darbības, kas reģistrētas blokķēdē, arī ir publiskas, kas var apdraudēt lietotāja privātumu.

4.4. Tehnoloģijas potenciāls

Pateicoties tam, ka tehnoloģija ļauj optimizēt daudzus procesus, īpaši finanšu jomā, tai šobrīd saredz lielas attīstības iespējas nākotnē. Tā kā datu drošību sargā algoritms, kā arī tāpēc, ka, tīkla dalībnieki parasti var konstatēt ierakstos izdarītās izmaiņas, šī tehnoloģija varētu padarīt sarežģītāku krāpniecisku darījumu veikšanu. Ieguvums varētu būt arī efektivitātes ziņā, jo šādi tiek nodrošināta automatizēta uzskaite, tādējādi potenciāli novēršot cilvēka pieļautu kļūdu iespēju un vienkāršojot procesu, kas citādi var būt ļoti komplicēts. Tehnoloģiskās priekšrocības var veicināt darījumu un transakciju izmaksu samazinājumu un ātrāku darījumu nodrošināšanu. Daži šīs jomas eksperti ir pārliecināti, ka tehnoloģija varētu pašos pamatos mainīt veidu, kā darbojas finanšu tirgi, izslēdzot no spēles starpniekus. Neskatoties uz to, ka finanšu sektora lielākie dalībnieki jau vairāk nekā gadu aktīvi testē tehnoloģiju un attīsta uz tās balstītos risinājumus savu iekšējo procesu optimizācijai, tehnoloģijas izmantošana reālajā dzīvē vēl nav plaši izplatīta. Dažās jomās, piemēram maksājumu sistēmu jomā, testu rezultātā tika atzīts, ka tehnoloģija vēl nav nobriedusi un tai būtu vēl jāattīstās, lai spētu sniegt lielākus ieguvumus nekā jaunākie sasniegumi tradicionālajās tehnoloģijās šobrīd. Paredzams, ka tuvākajā nākotnē tehnoloģija attīstīsies un kalpos ne tikai datu ierakstiem, bet arī digitālo aktīvu īpašumtiesību reģistrācijai un maiņai, kā arī t.s. viedo līgumu izpildei starp darījuma partneriem, kā arī likumu piemērošanai un izpildei tiešsaistē.

Blokķēdes potenciāla pielietojuma jomu saraksts ir plašs. Varētu izcelt šādas jomas, kurās šobrīd jau notiek izstrādes un saredzams lielākais potenciāls:

  • Finanses

Banku iekšējie procesi (ātrākas, lētākas, drošākas un caurskatāmākas transakcijas), apdrošināšana (viedie līgumi apdrošināšanas līguma slēgšanai, atlīdzības pieteikšana un pārvaldība, norēķini, krāpniecības samazināšana), maksājumi (starpvalūtu maksājumi); vērtspapīru tirdzniecība un investēšana (automātiski finanšu servisi, pēc darījumu apstrāde); kreditēšana un pūļa finansēšana (dokumentu apstrādes un informācijas apmaiņas starp vairākiem dalībniekiem optimizācija, viedie līgumi starp finanšu resursu devējiem un saņēmējiem).

  • Lietu internets

Patērētājs-ierīce un ierīce-ierīce sadarbības nodrošināšana, piemēram, viedā rezervācija (māju/dzīvokļu  īre/izmantošana, automašīnu/riteņu īre); viedās ierīces (TV, mūzikas iekārtas, ledusskapji, veļas mazgājamās mašīnas); saistītie transportlīdzekļi (visu transportlīdzekļa raksturlielumu un notikumu uzkrāšana, problēmu diagnosticēšana, kontakti ar servisu sniedzējiem).

  • Industrija un rūpniecība

Labāka iekārtu automatizācija; attālināta iekārtu diagnosticēšana un kontrole; efektīvāka loģistikas nodrošināšana, piemēram, ražošana pēc pieprasījuma (iekārta sāk ražot specifisku lietu atbilstoši pieprasījumam); viedā diagnostika un iekārtu uzturēšana; izsekojamība produktiem vai notikumiem; piegādes ķēžu pārvaldība; produktu sertificēšana; patērētājs-ierīce un ierīce-ierīce transakciju nodrošināšana; sadarbības partnera identitātes un reputācijas noskaidrošana; aktīvu reģistrācija un inventarizācija.

  • Enerģija

Tirdzniecība ar enerģiju, piemēram, personas iekārtu uzlāde attālinātās saules bateriju stacijās; uzņēmumu un iedzīvotāju savstarpēja enerģijas pirkšana/pārdošana atjaunojamajai enerģijai (piemēram, saules bateriju paneļi).

  • Piegādes ķēdes un loģistika

Piegādes ķēžu pārvaldība un izsekojamība; preces piegādes ceļa izsekojamība.

  • Identitātes un faktu reģistrācija

Personas digitālā identitāte; objektu digitālā identitāte; dokumentu verifikācija; sertifikāti un apliecinājumi (piemēram, laulībai, dzimšanai, izglītības dokumentiem); transportlīdzekļu raksturlielumu un notikumu reģistrēšana/apliecināšana; nekustāmā īpašuma reģistrs (vismaz īpašumtiesību apliecināšana); autortiesību aizsargāšana.

  • Veselības aprūpe

Personu veselības datu datubāzes, veselības pakalpojumu sniedzēju datubāzes, darbošanās piekrišanu reģistrācija; droša informācijas apmaiņa starp ieinteresētajām pusēm.

  • Valsts pārvaldība

Vēlēšanu, referendumu un aptauju atbalsts; dokumentu un faktu apstiprināšana.

4.5. Uz blokķēdes tehnoloģijas attīstību un izmantošanu vērstā Eiropas Savienības politika

Būtisku atbalstu tehnoloģijas tālākai attīstībai un tās potenciāla izpētei valsts pakalpojumu sniegšanai sabiedrībai vēl labākā kvalitātē sniedz Eiropas Komisijas š.g. 8. martā publicētais FinTech Action Plan, kas t.sk. iekļauj darbību virzienu tehnoloģijas attīstībai, risinājumu standartizācijai, ciešai sadarbības ar privāto sektoru caur EU Blockchain Observatory and Foruminiciatīvu.

Šā gada 10. aprīlī Latvija kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir parakstījusi deklarāciju par Eiropas partnerības izveidi blokķēdes tehnoloģijas izmantošanai, kas paredz kopīgu blokķēdes tehnoloģijas potenciāla izpēti valsts pakalpojumiem un šo pakalpojumu sadarbības spējai un harmonizācijai Eiropas līmenī. Latvijas līdzdarbošanās deklarācijas mērķu sasniegšanā ir Ekonomikas ministrijas kompetencē.

Papildus jāatzīmē, ka sadalītās virsgrāmatas un blokķēdes tehnoloģijas izpēte, risinājumu izstrāde un testēšana šobrīd ir kļuvusi par pilnvērtīgu un progresīvu virzienu IT jomā. Daudzas valstis, cenšoties atbalstīt šī virziena attīstību un piesaistīt labākus tehnoloģijas ekspertus, attīsta nacionālo likumdošanu, veido dažādas stimulējošās akseleratora programmas un sadarbības platformas. Tehnoloģijai paredzama plaša pielietojamība globāli, tādējādi uz tehnoloģiju balstītie risinājumi un pakalpojumi izmantojami ne tikai nacionāli, bet arī globālā mērogā, tātad, eksportējami kā Latvijas produkti un pakalpojumi.

4.6. Priekšlikumi tehnoloģijas attīstības un izmantošanas veicināšanai Latvijā

              Tehnoloģijas izmantošanas un attīstības veicināšanaiir būtiski iegūt konsekventu redzējumuun valsts stratēģiju, progresīvi jāveido specializētais ietvarsuz kura pamata blokķēdē reģistrētie darījumi tiktu atzīti par leģitīmiem. Jāstimulē IT uzņēmumu izstrādesšajā jomā, tomēr vienlaicīgi jāmazina iestāžu un bankubieži vien nekorektašīIT virziena sasaiste ar virtuālajām valūtāmun nepamatota ierobežošana. Lai izvērtētu tehnoloģijas potenciālu uzlabot valsts pārvaldes pakalpojumu efektivitāti un drošību, veicināt tehnoloģijas izmantošanu privātajā sektorā, identificēt barjeras un sagatavot priekšlikumus pasākumiem tehnoloģijas atbalstam, izveidot ekspertu darba grupu Ekonomikas ministrijas vadībā. Darba grupas viens no uzdevumiem būtu padziļināti izvērtēt iepriekšminētos jautājumus un sagatavot priekšlikumus efektīvai un drošai tehnoloģijas izmantošanai valsts pārvaldē un privātajā sektorā.

 Finanšu ministra vietā –

satiksmes ministrs                                                                                           U.Augulis

[1]https://www.reuters.com/article/us-g20-argentina-bitcoin/g20-agrees-to-monitor-cryptocurrencies-but-no-action-yet-idUSKBN1GW2IO

[2]Fiziskajai personai jāuzliek pienākums atklāt, ja Kontroles dienests prasa.

[3]Maku deklarēšana būs jāparedz, iespējams, pat vairākos likumos.

[4]Skatīt https://www.lka.org.lv/wp-content/uploads/2017/12/LKA_politika_LV-2.pdf 31. punktu.

[5]https://www.asb.or.jp/en/wp-content/uploads/2018-0315_2_e.pdf

[6]http://www.avnt.lt/assets/Veiklos-sritys/Apskaita/VAS/Euras-ir-kriptovaliuta/2018-06-07-Cryptocurrencies-accounting-guidance.pdf

VID informatīvais materiāls par IIN virtuālajām valūtām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis jaunu informatīvo materiālu par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no virtuālās valūtas pārdošanas ienākuma.

Virtuālā valūta ir vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā minētajos gadījumos.

Ienākumi darījumos ar virtuālo valūtu

Ja fiziskā persona atsavina virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerē virtuālo valūtu, šāds ienākums tiek klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības un ir apliekams ar IIN no saimnieciskās darbības.

Citos gadījumos šis ienākums ir kvalificējams kā ienākums no virtuālās valūtas pārdošanas ar nodokli apliekams ienākums kā ienākums no kapitāla pieauguma.

Kapitāla pieaugumu no virtuālās valūtas nosaka, no virtuālās valūtas atsavināšanas cenas atņemot sākotnējo iegādes vērtību. Ja nav iespējams noteikt virtuālās valūtas sākotnējo iegādes vērtību, par tā iegādes vērtību uzskata 0.

Par virtuālās valūtas pārdošanas (atsavināšanas) cenu uzskata naudas vai naturālā izteiksmē saņemto samaksu. Savukārt par virtuālās valūtas iegādes vērtību uzskata vērtību, par kādu nodokļa maksātājs iegādājies virtuālo valūtu. Savukārt kā kapitāla aktīvam tās iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu: valsts nodeva par darījuma noformēšanu, valsts nodeva lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā, komisijas nauda un citi līdzīgi izdevumi. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī samaksātie procentu maksājumi par kredītu šā kapitāla aktīva iegādei, ja dokumentāri apliecināta informācija ļauj identificēt kredīta un virtuālās valūtas iegādes saistību.

Ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas, ja tas kvalificējams kā ienākums no kapitāla pieauguma, piemēro nodokļa 20% likmi.

Virtuālo valūtu sauc arī par kriptovalūtu, turklāt katrai no tām ir savs nosaukums (piemēram, BitcoinEthereumLitecoin).

Piemērs

Fiziskā persona par 1260 EUR 2019.gada 2.maijā pārdeva kriptovalūtu Bitcoin, kas nopirkta 20XX.gada 15.decembrī par 1260 USD (konvertēti no ASV dolāriem uz eiro pēc noteiktā konvertācijas kursa pārdošanas datumā – 1110,33 EUR).

Ar IIN apliek  149,67 EUR (1260 – 1110,33).

Ienākumu no kapitāla, kura nominālvērtība izteikta ārvalstu valūtā, novērtē eiro saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu tās dienas sākumā, kad ienākums no kapitāla aprēķināts.

Piemērs

Fiziskā persona par 126  EUR pārdeva kriptovalūtu Bitcoin, kas nopirkta 20XX.gada 23.decembrī, bet nav saglabājušies kriptovalūtas iegādes dokumenti.

Ja kriptovalūtas iegādes dokuments (maksājuma uzdevums) nav saglabājies, nodokli maksā no 1260 EUR, neņemot vērā tā iegādes vērtību.        

Ja virtuālā valūta iegūta mantojuma ceļā, par tās iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošās norādītās konkrētās virtuālās valūtas vērtību.

Ja virtuālā valūta  iegūta uz dāvinājuma līguma pamata, par tās iegādes vērtību uzskata attiecīgi dāvinājuma līgumā norādītās konkrētās virtuālās valūtas vērtību, kas nav lielāka par virtuālās valūtas atsavināšanas cenu.

Piemērs

Fiziskā persona par 3000 EUR pārdeva kriptovalūtu Ethereum, kas iegūta īpašumā uz dāvinājuma līguma pamata, kurā norādīta šīs kriptovalūtas vērtība 2100 EUR.

Ar nodokli apliekamais ienākums ir 900 EUR (3000 – 2100).

Piemērs

Fiziskā persona par 3000 EUR pārdeva kriptovalūtu Ethereum, kas saņemta kā dāvana dzimšanas dienā bez līguma. 

Ar nodokli apliekamais ienākums ir 3000 EUR.

Piemērs

Fiziskā persona par 1500 EUR pārdeva kriptovalūtu Litecoin, kas iegūta mantojumā. Mantojuma apliecībā norādīta šīs kriptovalūtas vērtība – 1600 EUR.

Kriptovalūtas pārdošanas rezultātā nav gūts ienākums – kriptovalūta pārdota ar 100 EUR (1500 – 1600) zaudējumiem, ar nodokli apliekamais ienākums neveidojas.

Piemērs

Fiziskā persona par 1400 EUR pārdeva kriptovalūtu Litecoin, kas iegūta mantojumā, mantojuma apliecībā nav norādīta šīs kriptovalūtas vērtība.

Ar nodokli apliekamais ienākums ir 140 EUR.

Darījumu deklarēšana

Fiziskā persona – Latvijas rezidents – par ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas iesniedz VID deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma atkarībā no ceturksnī gūto ienākumu apmēra:

  • līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī pārsniedz 1000 EUR;
  • līdz taksācijas gadam sekojošā gada 15.janvārim, ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem ceturksnī nepārsniedz 1000 EUR.

Komersants, individuālais uzņēmums (arī zemnieka vai zvejnieka saimniecība), kooperatīvā sabiedrība, nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība, iestāde, organizācija, biedrība un nodibinājums (turpmāk – ienākuma izmaksātājs), izmaksājot fiziskajai personai – Latvijas nerezidentam – ienākumu no virtuālās valūtas atsavināšanas, ienākuma izmaksas vietā ietur nodokli, piemērojot 3% likmi, un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

Lai piemērotu iegādes izdevumus un pārrēķinātu nodokli, piemērojot nodokļa 20% likmi, fiziskā persona – Latvijas nerezidents – ieturēto nodokli norāda pārskata perioda deklarācijā par ienākumu no kapitāla pieauguma un gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijā, kuru iesniedz, sākot ar pēctaksācijas gada 1.martu.

Nerezidentam nav pienākums iesniegt VID deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma vai gada ienākumu deklarāciju, ja ienākuma izmaksātājs ienākuma izmaksas brīdī ir ieturējis nodokli.

Fiziskai personai – Latvijas nerezidentam – likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktais deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas pienākums – līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam – attiecas tikai uz gadījumiem, ja nodokli neietur izmaksas brīdī.

Deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma veidlapas paraugu apstiprina un tās aizpildīšanas kārtību nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 662 “Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību” (MK noteikumi Nr. 662).

Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma (MK noteikumu Nr. 662 3.pielikums) sastāv no:

  • pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma;
  • pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma pielikuma “Informācija par darījumiem, kas uzsākti, bet nav pabeigti vienā taksācijas gadā”;
  • gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarācijas.

Virtuālās valūtas maiņas darījuma rezultātā, ja viena virtuālā valūta tiek samainīta pret otru, kad abām ir pieaugusi vērtība no pirmās virtuālās valūtas pirkšanas brīža, nodokļa maksāšanas pienākumu atliek līdz brīdim, kamēr maiņas rezultātā iegūtā virtuālā valūta tiks pārvērsta eiro vai citā valūtā.

Tādējādi par ienākuma gūšanas dienu ienākumam no virtuālās valūtas pārdošanas uzskata dienu, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas.

Piemērs

20XX.gada janvārī fiziska persona samainīja par 850 EUR pirkto kriptovalūtu Bitcoin pret kriptovalūtu Ethereum, gūstot vērtības pieaugumu, bet šogad pārdeva par 1000 EUR, tā paša mēneša beigās nopērkot vietā atkal kriptovalūtu Bitcoin par 1000 EUR.

Ar nodokli apliekamais ienākums ir 150 EUR (1000 – 850).

Līdz nākamā gada 15.janvārim fiziskā persona  VID iesniedz deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma.

Piemērs

Fiziskā persona taksācijas gadā pārdeva kriptovalūtu Bitcoin Cash un saņēma ienākumu no šī darījuma. Kriptovalūta Bitcoin Cash nopirkta par 1998 EUR, pārdota par 2200 EUR.

Ar nodokli apliekamais ienākums ir 202 EUR (2200 – 1998 ).

Līdz nākamā gada 15.janvārim fiziskā persona VID iesniedz deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma:

 

Ieņēmumi no kapitāla aktīva atsavināšanas

 

Saņemtā ieņēmumu daļa

Izdevumi, kas saistīti ar  kapitāla aktīva iegādi (ar veiktajiem ieguldījumiem)  

Attiecināmā izdevumu daļa (4.:3.x 5.)

 

Ārvalstī samaksātais nodoklis

Apliekamais ienākums no kapitāla aktīva atsavināšanas (3. – 5. vai  4. – 6.) Aprēķinātais (vai ieturētais) IIN (8. x nodokļa likme – 7.)
3 4 5 6 7 8 9
2200   1998     202 40,40

 Nodokli – 40,40 EUR – samaksā līdz nākamā gada 30.janvārim.

Zaudējumus, kas radušies no kapitāla aktīvu – virtuālās valūtas – atsavināšanas, var segt tikai ar pozitīvu kapitāla pieaugumu, kas radies, atsavinot šā paša veida kapitāla aktīvus.

Piemērs

Fiziskā persona janvārī pārdeva kriptovalūtu Cardano par 1500 EUR, kas bija pirkta par 1550 EUR. Tā paša gada martā nopirka kriptovalūtu Bitcoin par 800 EUR un pārdeva septembrī par 1800 EUR.

Ar nodokli apliekamais objekts ir 1000 EUR (1800 – 800), ko pēc gada kapitāla ienākuma precizēšanas var samazināt par 50 EUR (1500 – 1550).

Līdz nākamā ceturkšņa 15.datumam (15.oktobrim) fiziskā persona VID iesniedz deklarāciju par ienākumu no kapitāla pieauguma un veic nodokļa apmaksu, bet, sākot ar pēctaksācijas gada 1.martu, gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, lai atgūtu pārmaksāto nodokli. 

 

Ienākuma veids

 

Ieņēmumi no kapitāla aktīva atsavināšanas

 

Izdevumi, kas saistīti ar kapitāla aktīva iegādi (ar veiktajiem ieguldījumiem)

 

Apliekamais ienākums no kapitāla aktīvu atsavināšanas
(3. – 4.)

Aprēķinātais (ieturētais) iedzīvotāju ienākuma nodoklis atbilstoši taksācijas gada laikā iesniegtajai deklarācijai DK Aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis (5. x nodokļa likme) Pārmaksātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis
(6. – 7.)
2 3 4 5 6 7 8
C 1500 1550 -50 X -10 X
C 1800 800 1000 X 200 X
Kopā X X X 200 190 10

Nodokļa maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas.